To, ka cenas aug, redzam gan statistikas datos, gan arī savā ikdienā. Aprīlī patēriņa cenu kāpums jeb inflācija sasniedza 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Preču cenas aug straujāk nekā pakalpojumu cenas, un to manām arī veikalu plauktos. Tomēr dārgākas preces nav atturējušas iedzīvotājus no iepirkšanās. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums faktiskajās cenās, proti, ņemot vērā cenu kāpuma efektu, aprīlī pieauga par 21.2% (kalendāri izlīdzināti dati). Tas nozīmē, ka iedzīvotāji dažādās tirdzniecības vietās tērēja par aptuveni piekto daļu vairāk savu līdzekļu nekā pērn. Turklāt kāpums bija vērojams arī fiziskajos pārdošanas apjomos, kas bija par 4.9% lielāki nekā pirms gada. Tas gan ir būtiski lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos, ko var skaidrot ar atslābumu pēc neliela iepirkšanās drudža, kas sekoja tirdzniecības ierobežojumu atcelšanai.
Visražīgāk, proti, par 9.5%, aprīlī auga fiziskie pārdošanas apjomi tirdzniecības vietās, kur pārsvarā tirgo nepārtikas preces (izņemot degvielu). Pandēmijas spīlēm atslābstot un veikaliem atkal plašāk verot durvis, gada laikā straujākais pieaugums bija vērojams apavu un apģērbu tirdzniecībā (+73%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (+37%), pulksteņu un juvelierizstrādājumu (+28%), kā arī kosmētikas (+14%) tirdzniecībā. Arī alkohola tirdzniecības vietas reģistrēja ar diviem cipariem mērāmu pieaugumu. Pieprasījumu pēc šīm precēm noteikti veicina daudz biežāka iziešana cilvēkos, ceļošana, klātienes pasākumi, pēc kuriem liela daļa iedzīvotāju bija noilgojušies. Savukārt mājokļu labiekārtošana un neklātienes iepirkšanās kļūst mazliet mazāk aktuāla. Neliels kritums iezīmējas tādās kategorijās kā mēbeles un elektropreces. Iedzīvotāji, šķiet, vairs tik naski neiepērkas vietējos interneta veikalos, pārdošanas apjomi samazinājušies ir arī tirgos.
Lai gan pārtika ir viena no tām preču kategorijām, kur cenas aug īpaši strauji, izskatās, ka uz pārtikas produktiem taupīt neesam sākuši. Fiziskie pārdošanas apjomi mazumtirdzniecības veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtiku, pieauga par 3.2%. Iespējams, savā pārtikas grozā liekam relatīvi dārgākus produktus vai vienkārši pērkam vairāk. Tomēr taupīšana, iespējams, ir galvenais iemesls tam, kāpēc aprīlī vērojām kritumu auto degvielas tirdzniecībā (-3.9% gada laikā). Tas nebūtu pārsteigums, ņemot vērā, ka degviela šogad ir par vairāk nekā 45% dārgāka nekā pērn. Secinājumus par pieprasījumu gan labāk varēs izdarīt pēc pāris mēnešiem, jo aprīļa datus ietekmēja marta notikumi. Proti, marta beigās pieauga degvielas pārdošana – autovadītāji laicīgi uzpildīja savas bākas, pirms ar 1.aprīli stājās spēkā prasība par lielāku biodegvielas īpatsvaru dīzeļdegvielā, kas dīzeli sadārdzināja. Attiecīgi aprīlī bija nedaudz mazāka nepieciešamība degvielu liet.
Lai gan iedzīvotāju vērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību un savu personīgo finanšu situāciju ir būtiski pasliktinājies, plāni nākamā gada laikā veikt lielus pirkumus pārsteidzošā kārtā nav būtiski mainījušies. Swedbank karšu dati par maiju arī norāda uz to, ka iedzīvotāji turpināja palielināt savus tēriņus preču un pakalpojumu iegādei. Daļai iedzīvotāju to ļauj darīt joprojām straujais algu kāpums, kā arī pandēmijas ierobežojumu laika iekrājumi. Redzam, ka privātpersonu noguldījumu pieaugums sāk atslābt. Iedzīvotājiem, kam ienākumi ir mazi un uzkrājumu nav, situācija ir daudz sarežģītāka, tāpēc svarīgs ir valsts atbalsts. Ienākumu kāpums šī gada laikā arvien vairāk atpaliks no cenu sprinta. Rudens solās būt īpaši liels izaicinājums, jo, visticamāk, būtiski pieaugs rēķini par ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem. Mazāk naudas atliks citām lietām, tāpēc agrāk vai vēlāk savārgs pieprasījums pēc precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
