Viņš pats ir airBaltic tagadējo pārvaldnieku simbols – kreditors jeb kreditora Vladimira Antonova pārstāvis. Oficiāla amata aviokompānijā nav I. Priedītim, bet viņa darbiniekam, Krājbankas valdes loceklim Mārtiņam Zalānam, kurš ievēlēts jaunievēlētajā lidsabiedrības padomē. Tādā pašā veidā padomē nonācis Krievijas pilsonis Andrejs Kutasins, raksta NRA.lv.
Latvijas valsts airBaltic padomē deleģējusi un padomes priekšsēdētāja vietu nodrošinājusi Gintam Kiršteinam. Pirmajā brīdī pārsteidzoši, ka pamatdarbā viņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis. Izskaidrojums tam ir parādu lietas. Kad pērnajā gadā valsts uzņēmās segt airBaltic B. Flika radītos parādus, tas notika uz TV skatītāju un radioklausītāju rēķina, jo valdība ieguldīja aviokompānijā naudu, kas savākta par TV un radio raidītāju darbināšanu. Lielā mērā tā bija nodokļu maksātāju nauda, ko valsts nodeva raidītāju iestādei, bet tā – airBaltic. Tad bija loģiski sūtīt G. Kiršteinu pieskatīt, kas ar naudu notiek. Diemžēl nauda tika iedota kopā ar tādu Valda Dombrovska valdības līgumu, uz kuru atsaucoties B. Fliks G. Kiršteinu ignorēja un pārvērta 16 miljonu latu parādu 100 miljonu latu parādā.
G. Kiršteina bēdu brālis bija Nikolajs Sigurds Bulmanis, kurš nokļuva amatā kā sena Jaunā laika sponsora Viļa Vītola znots. Par to pašu viņam vieta arī tagadējā airBaltic padomē. Vēlāk viņiem piepulcējās tāpat no finanšu iestādēm nākušais Raitis Tukāns. No sešiem padomes locekļiem kompetenci aviācijā var pierakstīt tikai Karlam Ginteram Sollingeram, kurš iepriekš strādājis airBaltic un tās bijušajā mātesuzņēmumā SAS, kā arī no senākiem laikiem paturējis īpašumā vienu airBaltic akciju.
Formāli labāka situācija ir airBaltic valdē, kur no diviem locekļiem pieredze aviobiznesā ir kompānijas operatīvās vadības direktorei Lailai Odiņai, bet Vitolds Jakovļevs ir finansists investīciju piesaistē. Sākotnēji noplūdināta neoficiāla informācija, ka uzņēmuma vadīšanu uzticēs L. Odiņai. Viņa atbilst uzņēmuma vadītāja formālajam kritērijam – ir ieguvusi īpašu sertifikātu, kāds airBaltic bija trijiem cilvēkiem, ieskaitot B. Fliku. Tomēr uzņēmuma īpašnieki pārdomāja, ka aviokompānijai tomēr vajag vairāk cilvēku ar pieredzi aviācijā. Jaunajam aviokompānijas vadītājam «ir jābūt ar tādu pieredzi un saprašanu, kurš šajā biznesā var ielēkt un uzreiz orientēties. Cilvēkam, uz kura telefona zvaniem atbild un kuram uzticas nozīmīgi ļaudis avioindustrijā visā pasaulē,» teica I. Priedītis. Būtu bijis dīvaini, ja tāds cilvēks atrastos pāris dienu laikā.
Apstiprinās B. Flika bažas, kuru dēļ viņš atteicās pieņemt no Latvijas dāvanu 57 miljonu latu vērtībā. Proti, viņš taču ir airBaltic līdzīpašnieks, kuram pienāksies šīs naudas daļa.
B. Fliks tomēr iespējami ilgi atteicās atstāt airBaltic vadītāja amatu, kas bija naudas došanas priekšnoteikums. Bija paredzams, ka kādreiz sāksies arī pazudušo 100 miljonu latu meklēšana. Tagad KNAB nenoliedz, kaut arī neapstiprina, ka sācis kriminālprocesu par
B. Flika iespējamām krāpnieciskajām darbībām. Pēc viņa atstādināšanas no amata to iespējams darīt bez kaitējuma airBaltic prestižam.
