Jautāts, ar ko izskaidrojams tas, ka 2009./2010.gadā uzņēmumu darbinieku skaits samazinājās trīsreiz, bet personāla izmaksas – četrkārt, Sprūdžs sacīja: «Lielākās izmaiņas kopējā atalgojuma fonda apjomā radīja fakts, ka lielākā daļa darbinieku, ar kuriem tika pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, bija starptautiskā koncerna darbinieki, kuru darba algas un citas izmaksas sedza Latvijas uzņēmums. 2009./2010.gadā atlaidām vai pārcēlām uz citām valstīm visus šos darbiniekus. Protams, ka koncerna darbinieku (vidējā un augstākā līmeņa vadītāji) darba algu līmenis ievērojami pārsniedza Latvijas tirgum strādājošo speciālistu algu līmeni. Arī Latvijā mainījām uzņēmuma stratēģiju – atteicāmies no klientu tiešas apkalpošanas, kā rezultātā «atbrīvojāmies» no augsti apmaksātiem darbiniekiem – programmētājiem, konsultantiem un projektu vadītājiem.»
Viņš norādīja, ka pēdējā finanšu gadā izmaksātā bruto alga bijusi 14 642 lati, savukārt sociālās iemaksas par šo pašu periodu – 3527 lati, raksta Apollo.lv.
Sprūdžs paskaidroja, ka 2010.gada rudenī uzņēmums iesniedza iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par galveno NACE klasifikatoru maiņu uz ar datorporgrammu tirdzniecību saistītu uzņēmējdarbību.
Sprūdžs norādīja: «Par pēdējiem trim ceturkšņiem alga NACE 47.grupā pēc VID datiem ir 259 lati. SIA «HansaWorld Latvia» pēc tās pašas metodikas aprēķinātā bruto darba alga sastāda 241 latus, tātad iekļaujas «vismaz 70% no nozares vidējās bruto darba samaksas». Pēc tās pašas metodoloģijas aprēķināta vidējā bruto darba alga 2011.gada augustā sastāda 356 latus, jo ir pieaudzis pieprasījums pēc uzņēmuma produktiem un līdz ar to pieaugusi arī atalgojuma prēmiju daļa. Tai pat laikā jāatzīmē, ka vidējā bruto darba samaksas stundas likme 2010./2011.finanšu gadā sastāda 3,77 latus. Ja šo likmi reizinātu ar pilnu darba laiku, t.i. 160 stundām, tad vidējā bruto alga sastādītu 606 lati.»
Sprūdžs, jautāts, kā uzņēmums ar tādu atalgojumu var noturēt profesionālus darbiniekus, sacīja, ka nav nekāda pamata atalgojumu uzskatīt par zemu, uzsverot, ka ar šīm spekulācijām viņa darbinieki tiek dzīti pēc algas pielikuma, lai arī darbinieki saņem «normālu un pat labu algu» ekonomiskajā situācijā, kāda ir valstī.