Saskaņā ar Darba likumu virsstundu darbs ir tas, ko darbinieks veic virs darba laika, un līdz ar to virsstundu darbs tieši atbilst amata aprakstā noteiktajam, tāpēc FM nepiekrīt Valsts kontroles paustajam.

Piemaksa par virsstundu darbu ir likumā paredzēta, un tā kā neaizpildīto štata vietu dēļ FM veidojās algu fonda ietaupījums, darbiniekiem tika apmaksāts virsstundu darbs. Virsstundu apmaksa notikusi valdības, kā arī Saeimas akceptētā budžeta likumā noteiktā algu fonda ietvaros, lai laikus un kvalitatīvi izpildītu ministrijai dotos uzdevumus.

FM virsstundu skaits pēdējā ceturksnī ir saistīts ar gadskārtējā (2011. gada) valsts budžeta likumprojekta un tā pavadošo likumu izstrādi. Pagājušajā gadā budžets tika sagatavots Saeimas vēlēšanu gadā, tāpēc tā izstrādei bija paredzēts divas reizes īsāks laiks, nekā tas ir citos gados.

Tāpat 2010. gadā valdība sagatavoja sarežģītus budžeta konsolidācijas pasākumus, kas ietekmēja visu sabiedrību, tāpēc FM atbilstoši valdības plāniem bija jāveic šo lēmumu aprēķini un analīze, kad tika sasauktas deviņas Ministru kabineta ārkārtas sēdes, arī brīvdienās. Šie uzdevumi tika veikti tieši pēdējā gada ceturksnī. Paralēli ministrijas speciālistiem steidzami un lielos apjomos bija jāgatavo informācija starptautisko aizdevēju misijām, tāpēc apgalvot, ka šādus valdības uzdevumus bija iespējams saplānot iepriekš un veikt normālajā darba laikā, ir maldinoši.

2010. gada laikā, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un ekonomiskās problēmas, FM darbiniekiem būtiski pieauga darba apjoms. FM piekrīt Valsts kontroles norādījumam, ka pilnvērtīga štatu nokomplektēšana būtu bijis pareizais risinājums attiecīgajā situācijā, taču atrast kvalificētu personālu bija ārkārtīgi sarežģīti. Piemēram, 22 FM izsludinātie konkursi uz vakantiem amatiem tika noslēgti bez rezultāta, jo nebija iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas pretendentus, kas būtu ar mieru ieņemt šo amatu par FM piedāvāto algu. Tādēļ, lai nodrošinātu funkciju izpildi, nepārprotami pieauga slodze un darba apjoms strādājošajiem.

Jāņem vērā, ka tautsaimniecībā pieņemams personāla mainības radītājs ir 6-8% gadā, taču FM pagājušajā gadā personāla mainība bija gandrīz trīs reizes lielāka – 19%, tāpēc ilgstošā darbinieku mainība un trūkums radīja papildu slodzi un darba apjomu pārējiem strādājošajiem.