TV3 žurnālistu rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka, iespējams, valsts ir zaudējusi kontrolpaketi šajā uzņēmumā un kompānija to vēlas nostiprināt reģistrā, raksta IR.LV.
Dombrovskis izvairīgi atbildēja uz šo jautājumu. Pēc viņa domām, iesniegto dokumentu saturošās ziņas esot nepatiesas. Aivars Lembergs uzskata, ka valstij sen vairs neesot kontroles uzņēmumā un papildus guldīt naudu tajā nav jēgas. Premjers Dombrovskis Lembergam iebilda, sakot, ka valdība tomēr to darīšot.
Sīkāk par vēršanos UR Dombrovskis neskaidroja, uzsverot, ka šo jautājumu risinot valstij piederošo "airBaltic" daļu turētāja – Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju.
TV3 rīcībā nonākušas ziņas, ka UR vērsusies a/s "Air Baltic Corporation" ar pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā – par pamatkapitāla apmaksu 534 725 latu apmērā. "Nekā personīga" esot zināms, ka UR, caurskatot reģistrācijas lietā esošos dokumentus, konstatēts, ka pagājušā gada 6.maijā "airBaltic" pieteica UR izmaiņas par uzņēmuma statūtu grozījumiem un pagājušā gada 30.aprīļa akcionāru sapulces lēmuma par obligāciju emisijas noteikumu pievienošanu reģistrācijas lietai.
No šī ārkārtas akcionāru sapulces protokola izraksta satura neesot redzams, ka "airBaltic" dzēsusi obligācijas un apstiprinājusi "airBaltic" statūtus jaunā redakcijā, nosakot, ka "airBaltic" pamatkapitāls ir 475 575 latu. Tajā nav norādīta informācija par pamatkapitāla samazināšanu, bet norādīts, ka "airBaltic" pamatkapitāls ir 534 725 latu.
Izskatot ārkārtas akcionāru sapulces protokolu secināts, ka tajā norādīts, ka minētajā akcionāru sapulcē vienbalsīgi tika pieņemts lēmums dzēst visas 2002.gada 1.oktobrī emitētās konvertējamās obligācijas, kā arī apstiprināti "airBaltic" statūti jaunā redakcijā, nosakot, ka pamatkapitāls ir 475 575 latu.
No UR rīcībā esošajiem dokumentiem secināms, ka pagājušā gada 6.maijā "airBaltic", iesniedzot izmaiņas UR, nav iesniegusi dokumentus par pamatkapitāla samazināšanu, kaut gan 30 aprīļa ārkārtas akcionāru sapulces protokolā rakstīts, ka "airBaltic" parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 475 575 latu. Ņemot vērā pretrunīgās ziņas, UR atlicis izmaiņu izdarīšanu komercreģistrā, ļaujot līdz 18.novembrim "airBaltic" iesniegt papildus dokumentus.
Par notikušo esot informēts arī KNAB un Ģenerālprokuratūra, savukārt Satiksmes ministrija pagājušonedēļ slepenā vēstulē lūgusi UR "neizdarīt nekādus ierakstus attiecībā uz "airBaltic" akcionāriem, kas var pasliktināt Latvijas Republikas kā akcionāra ietekmi".
Kā ziņots, "Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Tā kā pēdējā gada laikā Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ir ieguldījusi uzņēmumā vairāk nekā 50 miljonus eiro (35 miljoni latu), tad valstij kā akcionāram proporcionāli akciju skaitam būtu jāfinansē 55 miljoni eiro (38,6 miljoni latu) un vēl jāiegulda pamatkapitālā, uzskata BAS.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja uzņēmumā, kurā 50% pieder uzņēmuma prezidentam Bertoltam Flikam, tā ir gatava palielināt lidsabiedrības kapitālu un turpināt finansēt tās attīstību arī bez valsts līdzdalības. Ja valsts nepiedalīsies finansiāli, tās akciju daļa samazināsies līdz 25%, uzsver BAS.
Uzņēmuma pozīcija paliek nemainīga – BAS atbalsta "airBaltic" valdes un padomes apstiprināto kapitāla palielināšanas piedāvājumu par 63,68 miljoniem latu, akcionāriem ieguldot kapitālā proporcionāli tiem piederošo akciju skaitam un turpmāku proporcionālu akcionāru finansējumu lidsabiedrības attīstībai.
Kā rakstīts, valdība ir vienojusies, ka tiks gatavoti šā gada valsts budžeta grozījumi, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, ko ieguldīt "airBaltic".
Konkrēta nepieciešamā summa pagaidām netiek nosaukta, tomēr, pēc piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" aplēsēm, kopējā ieguldījuma summa sasniegs 50-70 miljonus latu, kompānijas akcionāriem tā būs jāiemaksā proporcionāli akciju sadalījumam.
