Ja eksporta pieauguma tempi gada griezumā kļuvuši lēnāki, atspoguļojot vietējās rūpniecības lēnāku attīstību pēdējos mēnešos un pasaules kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, importa pieaugums kļuvis straujāks, liecinot par iekšzemes pieprasījuma spēcīgāku atjaunošanos, ko pēdējos mēnešos apstiprinājuši arī mazumtirdzniecības apgrozījuma un investīciju pieauguma dati. Kopējais preču imports jūlijā ir sasniedzis 660,2 miljonus latu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada oktobra, un 14,1% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Importam pieaugot straujāk nekā eksportam, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts jūlijā ir palielinājies līdz 188,8 miljoniem latu, salīdzinot ar 100,4 miljoniem latu jūnijā, un šāda pieauguma tendence varētu saglabāties arī turpmākajos mēnešos.
Eksporta pieaugumu jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, nodrošinājušas divas no trim galvenajām Latvijas eksporta preču grupām – lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metāli un metālu izstrādājumi, kamēr trešā svarīgākā eksporta preču grupa – koks un koka izstrādājumi – jau piedzīvojusi eksporta apjomu kritumu. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports jūlijā bijis par 13,3% lielāks nekā pirms gada, bet metālu un metālu izstrādājumu eksports audzis par 29,8%. Savukārt koka un koka izstrādājumu eksports, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinājies par 3,2%.
Lai gan imports jūlijā uzrādījis būtisku kāpumu, palielinot ārējās tirdzniecības deficītu, pozitīvi, ka šo pieaugumu nodrošinājis pirmām kārtām ražošanas līdzekļu – mehānismu un iekārtu imports, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājies par 73,0%, dodot gandrīz pusi no kopējā importa pieauguma. Tāpat strauji palielinājies arī metālu un metālu izstrādājumu imports – par 49,0% un satiksmes līdzekļu imports – par 27,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.
Ja 2011. gada pirmajā pusē Latvijas eksporta pieaugums ir bijis ļoti straujš, nodrošinot arī ekonomikas kopējo izaugsmi, turpmākajos mēnešos pieaugums kļūs lēnāks, ko noteiks gan pagājušā gada augstā bāze, kad no gada vidus bija vērojams straujš eksporta apjomu kāpums, gan situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos. Līdz ar finanšu problēmu saasināšanos atsevišķās eirozonas valstīs un ASV sagaidāma pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā savas ekonomiskās izaugsmes prognozes ir samazinājušas arī vairākas nozīmīgas Latvijas eksporta partnervalstis, tostarp Zviedrija un Krievija, kuras 2012. gada IKP pieauguma prognoze ir samazināta no 3,8% līdz 1,3%. Savukārt Vācijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī ir praktiski apstājusies, un iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies vairs tikai par 0,1 procentu.
Uz mazākiem eksporta pieauguma tempiem norāda arī Eiropas Savienības ekonomiskās pārliecības (ESI) indeksa rādītāji, tostarp rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, kas jau vairākus mēnešus uzrāda lejupejošu virzību, kā arī dati par jaudu noslodzi Latvijas apstrādes rūpniecībā, kur divās no trim galvenajām eksporta nozarēm – metālu apstrādē un kokrūpniecībā – ražošanas jaudu izmantošana tuvojas maksimumam un bez papildus investīcijām būtiska apjomu palielināšana vairs nebūs iespējama.
Tomēr neskatoties uz gaidāmo pieauguma tempu samazināšanos, gada kopējais eksporta kāpums Latvijā joprojām saglabāsies augsts, un ar eksportu saistītās nozares joprojām stabili ierindosies starp galvenajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām.
