Viņš norādīja, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome šogad turpina strādāt pie dažādu gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem svarīgu problēmu risināšanas. "Ir atrisinātas konkrētas problēmas, konkrēti sistēmiski jautājumi, piemēram, par elektrības pieslēgumiem, ļaujot tos veikt arī ceļu joslās," teica Dombrovskis.
Tas nesis arī rezultātus, un šā gada pirmajā pusgadā saņemti seši pozitīvi investoru lēmumi par pietiekami lielām investīcijām tieši Latvijā, raksta BNS.
Valsts kancelejas (VK) Komunikācijas departaments informē, ka šogad pirmajos sešos mēnešos kopumā saņemti 160 investīciju projektu pieprasījumi, līdz ar to ārvalstu interese par investēšanas iespējām Latvijā pašlaik ir krietni lielāka nekā 2008.gadā, kad tika saņemti 158 investīciju projektu pieteikumi, raksta IR.LV.
Pirmajā pusgadā seši investori pieņēmuši lēmumus par investīciju projektu īstenošanu Latvijā kopumā vairāk nekā 170 miljonu eiro (119,5 miljonu latu) apmērā, kuru dēļ tiks izveidotas vairāk nekā 150 jaunas darbavietas.
Pēc VK vēstītā, Dombrovskis ceturtdien Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē norādīja, ka pēc krīzes pārvarēšanas galvenais uzsvars jāliek uz investīciju piesaisti, kas nostiprinās ražošanu un eksportu kā Latvijas ekonomikas galvenos dzinējspēkus, kā arī radīs jaunas darba vietas. "Vienlaicīgi ar investoru intereses pieaugumu pieaugusi arī valstu konkurence par investīcijām, tādēļ Latvijai jārīkojas maksimāli mērķtiecīgi, lai investīciju piesaistē veiksmīgi konkurētu Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā," paziņoja Ministru prezidents.
Pēc padomes iniciatīvas tikusi izstrādāta Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija 2011.-2017. gadam, kas ceturtdienas sēdē atbalstīta virzīšanai uz izskatīšanu Ministru kabinetā. Stratēģijas mērķis ir mainīt Latvijas tautsaimniecības struktūru, veidojot uz ārējo pieprasījumu un inovācijām balstītu ekonomiku, kā arī piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētajās nozarēs, lai sasniegtu augstāko produktivitātes līmeni starp Baltijas valstīm.
Stratēģijā kā prioritārās nozares, kurās veicināt investīcijas, minēta metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas (IT), dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Katrai nozarei identificēts arī to valstu loks, uz kurām jāfokusējas investīciju piesaistē.
„Lai veicinātu investīciju piesaisti, stratēģijā paredzēti pieci galvenie darbības virzieni – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, sasaistot to ar darba tirgus pieprasījumu, uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošana, tiesu sistēmas pilnveidošana un lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, kā arī investīciju stimulu nodrošināšana. Papildus tam nepieciešams mērķtiecīgi strādāt pie pozitīva Latvijas tēla veidošanas starptautiskajā vidē," norādīja V.Dombrovskis.
Lai sasniegtu Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas mērķus, līdz 2015. gadam nepieciešams tautsaimniecībā eksporta īpatsvaru palielināt līdz 60% no IKP (2010.gadā – 53,4%), līdz 35% palielināt uz ārējo pieprasījumu orientēto nozaru pievienotās vērtības īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā (2010. gadā – 29,3%), kā arī paaugstināt produktivitāti apstrādes rūpniecībā līdz 40% no vidējā ES-27 līmeņa (2010. gadā – 27,5%), vēsta Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.
