Latvijas Aizsardzības ministrija nosoda Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apliecina, ka Latvijai nav tūlītēju militāru draudu, aicinot visas demokrātiskās valstis nekavējoties veikt reālas darbības, kas apturētu vai sodītu Krievijas noziedzīgo rīcību.
“Krievija ir uzsākusi liela mēroga uzbrukumu pret Ukrainu, ar mērķi daļēji vai pilnībā pārņemt Ukrainas teritoriju, iznīcināt tās suverenitāti un izveidot Krievijai lojālu pārvaldi okupētajās teritorijās. Šī nežēlīgā kara rezultātā mirs desmitiem tūkstoši Ukrainas pilsoņu – gan karavīri, gan civiliedzīvotāji,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
“Latvijai nav tūlītēju militāru draudu, jo ievērojama daļa no Latvijas apkārtnē izvietotajiem Krievijas spēkiem šobrīd tiek pielietoti uzbrukumam Ukrainai, bet tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt. Šis konflikts nenovēršami izraisīs globālus satricinājumus, kuriem mums ir jāgatavojas. Mūs ietekmēs gan netiešas sekas, kā ekonomikas svārstības un bēgļu plūsmas, gan apzināti Krievijas mēģinājumi psiholoģiski un praktiski novājināt Eiropas valstis,” situāciju skaidro aizsardzības ministrs.
Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta. Latvija seko līdzi jebkurām militārajām pārmaiņām un ar informāciju apmainās ar sabiedrotajiem.
“Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt. Februāra sākumā esmu izdevis pavēli Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānot un īstenot pastiprinātas drošības situācijas uzraudzības operāciju uz valsts ārējās robežas, kā arī noteikt paaugstinātu gatavības laiku Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tostarp arī Zemessardzei,” uzsver A. Pabriks.
Aizsardzības ministrija norāda, ka sekojot līdzi Krievijas agresīvajai rīcībai un situācijas attīstībai, jau savlaicīgi ir informēts Ministru kabinets,. “Esam informējuši Ministru kabinetu par kiberuzbrukumu pieaugumu risku un devuši uzdevumu iestādēm veikt pastiprinātus drošības pasākumus. Tāpat valdība ir informēta par pastiprinātu agresīvu retoriku informācijas telpā ar mērķi ietekmēt sabiedrību un veicināt paniku. Vienlaikus aicinu Saeimu un valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības budžeta palielināšanu 2,5% no IKP, kā arī sabiedrībai izteikt savu protestu Krievijas rīcībai un apliecināt atbalstu Ukrainai, pievienojoties Zemessardzei,” uzsver aizsardzības ministrs. A. Pabriks norāda, ka Ministru kabinets jau iepriekš ir informēts par nepieciešamību nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un kritiskās infrastruktūras spēju darboties krīzes gadījumā, apzināt energoresursu pieejamību, rezerves Latvijā, nepieciešamo apjomu un piegādes cenas. Gatavojoties iespējamai drošības situācijas eskalācijai, Aizsardzības ministrija ir izsūtījusi vēstuli visām Latvijas pašvaldībām par rīcību krīzes gadījumā un par uzdevumiem, kādi pašvaldībām jārisina.
Aizsardzības ministrija norāda, ka Latvija nekavējoties prasīs atbalstu starptautiskajai sabiedrībai un sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību reģionā un atturētu Krieviju no agresijas. “Latvija prasīs NATO sabiedrotajiem nekavējoties pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, gan skaitliski palielinot karavīru skaitu, gan aizpildot nozīmīgākos nacionālo aizsardzības spēju iztrūkumus,” uzsver A. Pabriks. “Krievijai nedrīkst būt ne mazākās šaubas, ka uzbrukums jebkurai NATO valstij izsauks visu NATO valstu liela mēroga militāru, politisku un citu veidu reakciju.”
Kā zināms, šorīt, 2022. gada 24. februārī, ir sākta neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Tā seko pirmdien izziņotajam Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumam atzīt Ukrainai piederošo Luhanskas un Donbasa teritoriju neatkarību, un ievedot tajās karaspēku.
Foto: Saeimas kanceleja
