„Jāatzīmē, ka šie dati precīzi atbilst Finanšu ministrijas iepriekšējām prognozēm,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. „Kā jau iepriekš paredzējām, straujākais inflācijas kāpums bija tieši gada sākumā, bet otrajā pusgadā paredzams ievērojami pozitīvāks scenārijs, jo situācija ir mainījusies, ņemot vērā ekonomikas attīstības kopainu. Tas dod iemeslu cerēt, ka arī nākamā gada inflācijas prognoze būs mērenāka.”
Līdz ar jūlijā fiksēto deflāciju, gada inflācija Latvijā ir pazeminājusies līdz 4,3%, jau otro mēnesi pēc kārtas uzrādot kritumu. Maijā gada inflācija bija sasniegusi 5%, bet jūnijā tā bija 4,8%. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācijas līmenis turpinās pazemināties. Tāpat kā iepriekšējo cenu kāpumu, arī sagaidāmo inflācijas pazemināšanos noteiks galvenokārt ārējie faktori un situācija pasaules izejvielu tirgos, kur pēdējā laikā līdz ar pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un finanšu spriedzi krītas naftas un citu biržās tirgoto preču, tostarp pārtikas, cenas. Naftas nākotnes līgumu cenas pēc pagājušajā nedēļā Standard & Poor’s veiktās ASV kredītreitinga pazemināšanas pašlaik ir noslīdējušas tuvu zemākajam līmenim pēdējo astoņu mēnešu laikā, un ir vērojams arī citu izejvielu cenu samazinājums.
Vienlaikus straujāku inflācijas pazemināšanos nākamajos mēnešos Latvijā ierobežos inflācijas otrās kārtas efekti, kad iepriekšējais naftas produktu un dabasgāzes cenu pieaugums atspoguļosies augstākās siltumenerģijas cenās, kā arī sadārdzināsies citu preču un pakalpojumu izmaksas.
Cenu samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noteicis, pirmkārt, jūlijā tradicionāli vērojamais pārtikas, un apģērbu un apavu cenu kritums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā samazinājušās par 0,9%, un lielākā ietekme šeit bijusi dārzeņu un kartupeļu cenu kritumam par 14,2%. Savukārt apģērbu un apavu cenas, sākoties vasaras sezonas preču izpārdošanām, jūlijā sarukušas par 6,3 procentiem.
Sezonālā deflācija šo preču grupās ir pilnībā kompensējusi jūlijā veiktās nodokļu paaugstināšanas ietekmi, kuras rezultātā gāzes cena ir palielinājusies par 11,6%, bet tabakas izstrādājumu cenas augušas par 1%. Līdzās šīm preču grupām lielākā cenu līmeni paaugstinošā ietekme jūlijā bijusi gaļai un gaļas izstrādājumiem, kuru cenas augušas par 1,1%, un tūrisma pakalpojumiem, kas sadārdzinājušies par 4,6 procentiem.
Augustā, tāpat kā jūlijā, Finanšu ministrija prognozē patēriņa cenu līmeņa samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko noteiks galvenokārt sezonāli faktori, turpinot samazināties pārtikas un apģērbu cenām.
Lietuvā patēriņa cenas jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,2%, taču Igaunijā tās pieauga par 0,5%.
