Straujāko izlaides pieaugumu mēneša laikā nodrošinājis pieaugums apstrādes rūpniecībā par 3,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 1,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 11,4%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem jūnijā straujo apstrādes rūpniecības pieaugumu noteica izlaides kāpums farmācijas produktu ražošanā par 22,5% un dzērienu ražošanā par 21,9%. Pozitīvi izaugsmi ietekmēja arī gatavo metālizstrādājumu, datoru un optisko iekārtu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas pieaugums.
Rūpniecības pieaugums šā gada otrajā ceturksnī par 5,3%, salīdzinot ar šā gada 1.ceturksni, dot papildu apliecinājumu tam, ka ekonomikas izaugsme šajā periodā būs augstāka nekā iepriekš prognozēts. Pēc divu ceturkšņu pārtraukuma mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,7%. Turpinājās arī eksporta pieaugums, un maijā tika sasniegts jauns preču eksporta rekords. Darba tirgū reģistrētais bezdarba līmenis ceturkšņa laikā samazinājies gandrīz par 2 procentpunktiem – no 14,4% (pirmā ceturkšņa beigās) līdz 12,6% (jūnija beigās).
„Rūpniecības, mazumtirdzniecības, transporta pakalpojumu, nodokļu ieņēmumu un citi šobrīd pieejamie dati rāda tādu ainu par Latvijas ekonomikā notiekošo, kas ļauj prognozēt, ka otrā ceturkšņa IKP dati būs augtāki nekā pirmā ceturkšņa. Jau tagad varam teikt, ka ekonomikas sniegums kopumā šī gada otrajā ceturksnī ir bijis ievērojami labāks. Prognozējams, ka IKP pieaugums šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, būs audzis par vairāk nekā 4%,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Ražošanas pieauguma temps šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2010. gada jūniju, saglabājās augsts – 14,2 % un bija straujāks nekā Lietuvā, kur tas sasniedza 9,1%. Samazinājusies arī starpība starp Latvijas un Igaunijas ražošanas izlaides gada pieauguma tempiem.
Pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā visās rūpniecības apakšnozarēs izlaide bija augstāka nekā gadu iepriekš. Ņemot vērā izlaides apjomus un pieauguma tempus, lielāko rūpniecības gada pieauguma daļu veidoja izlaides kāpums gatavajiem metālizstrādājumiem par 40,6%, farmācijas produktiem par 53,3%, koksnes produktiem par 7,4% un nemetālisko minerālu izstrādājumiem par 33,8%.
Latvijas apstrādes rūpniecība ir atkarīga no eksporta. Visstraujāk augošās – metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksportē vairāk nekā 85% no apgrozījuma, 75% no lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrādes produkcijas tiek pārdots ārvalstīs. Turpmākai Latvijas rūpniecības izlaides izaugsmei būtiska ir pasaules ekonomikas attīstība. Ražošana gada laikā lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Zviedrijā un Polijā – ir augusi straujāk nekā vidēji ES 27 valstīs, taču izlaides samazinājumi Lielbritānijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, kas šobrīd tiešā veidā vēl būtiski neietekmē Latvijas ražošanas apjomus, ir drauds pieprasījuma un ražošanas samazinājumam Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpniecības konfidences rādītājs jūlijā joprojām saglabājās nedaudz negatīvs, bet (atšķirībā no gandrīz visām ES 27 valstīm), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojās, pieaugot izlaides kāpuma gaidām. Arī Latvijā uzņēmēji norāda, ka pasūtījumi nepieaug, taču paredz eksporta pasūtījuma pieaugumu turpmākajos mēnešos.
