Priekšlikums paredz, ka sešām dalībvalstīm, līdzfinansējot projektus ar Eiropas Savienību, būs jāiegulda mazāk savu līdzekļu. Komisija Grieķijai, Īrijai, Portugālei, Rumānijai, Latvijai un Ungārijai piešķir papildu ES līdzfinansējumu, kas ir būtiski svarīgs izaugsmes un konkurētspējas paaugstināšanas projektu realizācijai šajās valstīs. Minētās dalībvalstis, kam tagad būs jārod mazāk valsts līdzekļu līdzfinansējumam, cīnās ar valsts budžeta sabalansēšanu. Pēc priekšlikuma pieņemšanas varēs uzsākt programmas, kas līdz šim netika realizētas valsts finansējuma trūkuma dēļ, un tādējādi ekonomikā ieplūdīs jauni līdzekļi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: "Šie priekšlikumi ir ārkārtas reakcija uz ārkārtas situāciju. Fondu apgūšanas sekmēšana kopā ar finansiālā atbalsta programmām liecina par Komisijas apņemšanos veicināt labklājību un konkurētspēju valstīs, ko finanšu krīze skāra vissmagāk. Savā ziņā tas ir "Maršala plāns" ekonomikas atjaunošanai. Jaunais lēmums valstu ekonomikā iepludinās līdzekļus un vienlaikus samazinās projektu līdzfinansējumam nepieciešamos izdevumus no valstu budžetiem. Aicinu Eiropas Parlamentu un Padomi bez kavēšanas pieņemt lēmumu, lai piešķīrumi nonāktu pie saņēmējiem nākamā gada sākumā."
Jaunajā lēmumā nav paredzēts jauns vai papildu finansējums, bet gan agrāk tiks izmaksāti līdzekļi, kas jau ir piešķirti ES kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma ES līdzdalību varēs paaugstināt līdz 95 %. Lai to varētu izdarīt, prioritāte jāpiešķir projektiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, darba ņēmēju pārkvalifikācijai, uzņēmumu puduru veidošanai vai investīcijām transporta infrastruktūrā. Šādi var paaugstināt izpildīto projektu īpatsvaru un fondu apgūšanu, kā arī ātrāk iepludināt ekonomikā papildu līdzekļus.
Jaunais lēmums attiecas uz dalībvalstīm, ko krīze skārusi vissmagāk un kas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no maksājuma bilances mehānisma programmām, ko izmanto valstis, kuras neietiplst eirozonā (Rumānija, Latvija un Ungārija), vai no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismā, ko izmanto eirozonas dalībvalstis (Grieķija, Īrija un Portugāle).
Komisija aicinās Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt priekšlikumu paātrinātā likumdošanas procedūrā līdz 2011. gada beigām, lai pēc iespējas drīz varētu sākt tik nepieciešamo projektu realizāciju.
Līdzfinansējuma likmes palielinājums ir ārkārtas pagaidu pasākums, kuru izmantos tikai periodā, kamēr dalībvalstis saņem atbalstu no finanšu palīdzības programmām.
Palīdzot apgūt fondus, Komisija sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai novērstu līdzekļu izmantošanas šķēršļus, paaugstinātu administratīvās spējas un paātrinātu projektu īstenošanu un līdzekļu izmantošanu valstīs. Komisija ir izveidojusi darba grupu atsevišķi Grieķijai, kas palīdzēs īstenot ekonomikas stabilizācijas programmā paredzētos pasākumus un panākt raitāku ES fondu izmantošanu.
