Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomists Jānis Ošlejs.

Viņš uzsvēra, ka ekonomikā bagāta sabiedrība ir tā, kurai ir pietiekams daudzums līdzekļu, lai patērētu. «Tagad, kad kredīta ņēmējiem, kas vairs nespēj samaksāt savus kredītus, atņemam nekustamos īpašumus un vēl uzliekam maksāt procentus, iegūstam lielu kategoriju cilvēku, kuriem ir ļoti apgrūtināts patēriņš, jo viņiem gadiem ilgi ir maz naudas. Šādi mēs nonākam stagnācijas situācijā,» norādīja ekonomists.

«Tas, kas uztrauc Latvijas gadījumā, ka mēs nonāksim situācijā, kādā Japāna nonāca deviņdesmitajos gados, kad tā krīzes situāciju centās risināt līdzīgā kā Latvija. Tas beidzās ar desmit gadiem ļoti lēnas izaugsmes, faktiskas stagnācijas – tika pazaudēti desmit un vairāk gadu, jo cilvēkiem nebija pietiekami daudz naudas,» atzīmēja Ošlejs.

«Kad esam nonākuši krīzē, jāskatās, ko varam darīt tālāk,» uzskata ekonomists. «Viena no iespējām, kā samazināt kredītņēmēja problēmu ir, samazināt kredīta un naudas vērtību. Ja to nedarām, tad cilvēkam, kas nevar norēķināties par savu nekustamo īpašumu, jāļauj no tā aiziet, tāpat kā ASV, atstājot to bankai, bet paliekot bez kredītsaistībām. Abos gadījumos iegūstam kredītņēmējus, kuriem atvieglots finanšu stāvoklis, un viņi var no jauna atsākt virzīties uz priekšu. Šobrīd mēs nemainām naudas vērtību un neļaujam atbrīvoties no īpašumiem,» klāstīja Ošlejs. Ošlejs norādīja, ka bankas piespiest šādi rīkoties var valsts, pieņemot attiecīgos likumus, raksta Apollo.lv.