Atbilstoši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktajiem aprēķiniem, tarifu paaugstināšana ietekmēs lielāko daļu Latvijas mājsaimniecību, raksta NRA.lv

„Jāņem vērā, ka dabasgāzes tarifu pieaugums skars ne tikai tos iedzīvotājus, kas izmanto dabasgāzi ikdienā, piemēram, plītī, ūdenssildītājā vai apkures katlā, bet arī tos iedzīvotājus, kas izmanto centralizēto siltumapgādi – apkuri un karsto ūdeni. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai Latvijas ģimeņu jau šobrīd jārēķinās ar iespējamo ikmēneša maksājumu pieaugumu nākamajā apkures sezonā ,” saka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto plītīs, palielinājies par 7 santīmiem kubikmetrā (no 0,48 līdz 0,55 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi apkurei, – par 5 santīmiem (no 0,29 līdz 0,34 Ls/m3). Pieaugums galvenokārt saistīts ar nodokļu likumu grozījumiem, kas dabasgāzes piegādēm mājsaimniecībām atceļ pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemēro akcīzes nodokli.

Atbilstoši statistikas datiem ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos – kopā aptuveni 386 tūkst. mājsaimniecību – šobrīd vidēji par dabasgāzi maksā 3 latus mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 44 santīmiem jeb Ls 5,28 gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei – aptuveni 48 tūkst. mājsaimniecību – un šobrīd par to mēnesī maksā vidēji 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni 11 latiem mēnesī jeb 130 latiem gadā.

„Tomēr šie ir vidējie rādītāji un daudzās mājsaimniecībās rēķins par dabasgāzi ir lielāks. Šīs ģimenes tarifu pieaugumu izjutīs visvairāk, ” norāda Krampe.