Ir jāapzinās, ka nepietiekamā finansējuma dēļ hroniski uzkrātās veselības aprūpes sistēmas problēmas vienā dienā neatrisināsim – ātru izmaiņu droši vien nebūs, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.
“Ir jānošķir divas atšķirīgas lietas – viena no tām ir tieši Covid-19 pandēmijas kontekstā nepieciešamais finansējums. Šo mērķu īstenošanai finansējums ir bijis pietiekams – divu gadu laikā kopumā piešķirti vairāk nekā 600 miljoni eiro, kas izmantoti slimnīcu kapacitātes stiprināšanai, ārstu un medicīnas personāla papildu atalgojumam par darbu Covid-19 apstākļos un citām ar Covid-19 saistītām vajadzībām. Taču šis finansējums ir paredzēts konkrētam mērķim un izmantojams tieši tagad. Savukārt, kas attiecas uz ilgtermiņa medicīnas personāla un ārstu atalgojumu, kā arī citiem pasākumiem veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai un stiprināšanai, ir skaidrs, ka Covid-19 nauda to nevar atrisināt. Lai stabilizētu un attīstītu veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā, vajadzētu ap 500 miljoniem eiro, taču nākamajam gadam budžetā ir paredzēti vien 130 miljoni eiro. Protams, arī tas ir nozīmīgi. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka veselības aprūpe kļūt arvien dārgāka – parādās jaunas tehnoloģiskās diagnostiskās un ārstniecības iekārtas un zāles, kas ievērojami uzlabotu mūsu cilvēku veselības aprūpi, bet to iegāde prasa lielus ieguldījumus. Lai mūsu valstī dzīvildze turpinātu palielināties, mums ir jārēķinās, ka veselības aprūpes izmaksas objektīvi turpinās pieaugt un naudas vajadzēs arvien vairāk,” uzsvēra Kasparāns.
Savukārt komentējot to, ka Eiropas Zāļu aģentūra novembrī ir apstiprinājusi divu jaunu medikamentu lietošanu Covid-19 ārstēšanai – tostarp monoklonālo antivielu grupas zāles “Ronapreve” (kasirivimaba un imdevimaba kombināciju), kas Latvijai esot piegādāts tikai 100 devās, Kasparāns pauda, ka par zāļu iegādi kopā lemj nozares speciālisti un ārstniecības personas.
“Gada laikā, kopš pacientu ārstēšanai uzsākts lietot „Remdesivir”, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 36 000 flakonu “Remdesivir”, un tas tiek izmantots Covid-19 pacientu ārstēšanai. “Ronapreve” ir paredzēts ļoti šaurai pacientu grupai – cilvēkiem ar imūnsupresīvām slimībām, kas neļauj veidoties antivielām, tāpēc iegādātais apjoms ir 100 devu. Savukārt zāles “Molnupiravir”, kas piemērotas plašākam pacientu lokam, Latvija ir pasūtījusi 5760 devu, no tām par pusi devu piegādi jau ir noslēgts līgums. Ja būs nepieciešamība, pasūtīsim papildu devas. Vēlos uzsvērt, ka mēs runājam par ļoti dārgām zālēm, un efektīvākais ceļš, kā palīdzēt cilvēkiem, ir vakcinācija, kas ir ne tikai simt reižu lētāka par ārstēšanos, bet arī strādā preventīvi, samazinot iespējamību piedzīvot smagu Covid-19 slimības gaitu un izvairīties no nopietnām sekām cilvēka veselībai un dzīvībai,” norādīja NVA direktors.
Savukārt komentējot to, ka saistībā ar Covid-19 pacientu augsto mirstību izveidotā darba grupa norādījusi, ka cita starpā letāls iznākums ir cilvēkiem ar ielaistām hroniskām slimībām, Kasparāns pauda, ka visus cēloņus ar vienu metodi atrisināt nevarēs, un tikai NVD nevarēs tikt ar visu galā.
“Ir saprotams, ka cilvēki atliek došanos pie ārsta, jo baidās ārstniecības iestādē inficēties ar Covid-19. Šajā jautājumā vissvarīgākais ir panākt maksimāli drošu epidemioloģisko vidi – telpu vēdināšana, dezinfekcija un personīgo aizsardzības līdzekļu lietošana. Runājot par veselības aprūpes pieejamību pandēmijas laikā, jāatsaucas uz jau iepriekš pieminēto tēmu par mazo slimnīcu kapacitātes izmantošanu. Redzējām pozitīvus piemērus, bet nevar noliegt, ka ambulatoro ārstniecības iestāžu tīkls nav pilnībā izmantots. Šajās iestādēs mēs saskatām papildu kapacitātes rezerves – pēdējos mēnešos esam aktualizējuši sarunas par ambulatorās medicīnas pakalpojumu novirzīšanu uz nenoslogotajām vietām situācijās, kad kādā vietā rodas pārslodze. Ir jāapzinās, ka nepietiekamā finansējuma dēļ hroniski uzkrātās veselības aprūpes sistēmas problēmas vienā dienā neatrisināsim – ātru izmaiņu droši vien nebūs. Tā ir sliktā ziņa. Labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa ceļš uz veselības aprūpes pakalpojumu tīkla un sistēmas sakārtošanu ir uzsākts, bet turpmākajiem soļiem būs nepieciešams papildu finansējums. Tā gan nav tikai NVD atbildības joma, bet es saprotu, ka nozarē ir jāmeklē risinājumi, lai sabiedrība būtu ieinteresēta savas veselības saglabāšanā, veiktu profilaktiskās pārbaudes un vestu veselīgu dzīvesveidu. No NVD realizēto skrīningu datiem onkoloģisko slimību savlaicīgai diagnosticēšanai, tajā skaitā krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzim, redzam, ka tikai pavisam neliela daļa skrīningā ietverto personu šo iespēju izmanto. Tāpēc ir jādomā, kā uzrunāt sabiedrību, un jāveicina pašu cilvēku iesaiste savas veselības saglabāšanā, apsteidzot slimību,” uzsvēra NVA direktors.
