Politiķi uzskata, ka šādā veidā Rīgas pils pārstāvis musina tautu, izplatot nepārdomātus apgalvojumus.

Lielāko ažiotāžu izraisījusi R. Ķīļa intervija žurnāla Klubs jūlija numurā, kurā viņš izteicies, ka «notiks atteikšanās no pensiju sistēmas, pāriešana uz nabadzības pabalstu. (..) Mana vecuma un jaunākiem cilvēkiem pensijas nebūs». Savukārt otrdien SAK nāca klajā ar priekšlikumu tuvāko gadu laikā atteikties no budžeta vietām augstskolās, ieviešot Valsts kases izsniegtus kredītus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) Neatkarīgajai apgalvo, ka viedoklis par pensijām ir bijis nepārdomāts.

«Daudzi cilvēki zvana un pauž bažas par šiem izteikumiem. It īpaši satraukti ir tie, kuri pensijas saņem jau 20 gadus, jo te slēptā veidā ir pateikts, kāpēc maksāt nodokļus, jākrāj līdzekļi dažādos uzkrājumos.» Viņa ir izbrīnīta par šādu viedokli. Līdzīgās domās ir arī Sociālās drošības apakškomisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs).

«Paziņojums nāk nelaikā. Sociālajā politikā ir nepieciešama stabilitāte. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņu maksātie nodokļi ir sakrāti, lai pēc tam, kad tas būs nepieciešams, pabalstu vai pensiju veidā tos saņemtu atpakaļ no valsts.

Taču nav pieņemami, ka augsta ranga cilvēks, jo sabiedrībā uzticas prezidenta institūcijai, paziņo, ka tiem nodokļu maksātājiem nav cerību saņemt pabalstus, taisiet uzkrājumus, bet neceriet uz valsti. Tā ir liela provokācija. Nevajadzēja to teikt,» ir pārliecināts A. Klementjevs.

Apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli prezidentam, aicinot skaidrot SAK priekšsēdētāja R. Ķīļa publiski pausto viedokli par iespējamo attiekšanos no pensiju sistēmas nākotnē.

«Līdz ar to būtiski svarīga ir katra nodarbinātā ticība valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, ka, maksājot nodokļus, nevis izvēloties saņemt algu aploksnē, nomaksātie nodokļi vecumdienās būs garants atbilstošai pensijai,» uzsver PLL frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns.

Politisko partiju apvienības Vienotība pārstāvji nerada laiku, lai sniegtu savu viedokli par šo jautājumu. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsver: «Pārejot pilnībā uz maksas izglītību, studētgribētājiem būtu jāuzņemas kredītsaistības par sešiem līdz 84 tūkstošiem latu, neskaitot kredītprocentus. Šādi mācību nosacījumi var veicināt jauniešu izvēli par labu studijām netālajās ārzemēs, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā, kur augstāko izglītību iespējams iegūt bez maksas.»

Tikmēr Rīgas pils saimnieks, atbildot uz PLL jautājumiem saistībā ar pensiju sistēmas nākotni, uzsvēris, ka tieši apvienību veidojošās partijas ir atbildīgas par kritisko stāvokli valsts ekonomikā un sociālajā sistēmā.

«Valsts prezidents uzskata, ka R. Ķīlis ir sācis debates par nopietnu jautājumu par sociālās nodrošināšanas sistēmas reformas nepieciešamību. Viņš atzīst, ka demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama atklāta un izsvērta diskusija katram iedzīvotājam tik būtiskos jautājumos,» atsaucoties uz prezidenta preses sekretāri Ilzi Rassu, ziņo BNS.

***

VIEDOKĻI

Kā vērtējat Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītāja Roberta Ķīļa izteikumus, ka Latvijā pēc pieciem gadiem pensiju vietā maksās nabadzības pabalstus; kā arī priekšlikumu atteikties no valsts budžeta finansētām studiju vietām, tās aizstājot ar valsts piešķirtiem kredītiem?

Privāto banku vilinājums

Aivars SILIŅŠ, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs:

– Izteikumu par pensijām vērtēju kā mēģinājumu iznīdēt ticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai. Proti, ka tajā var neko nepārskaitīt, jo tāpat jau labuma nebūs – tātad nāciet ar savu naudiņu uz privātajiem pensiju fondiem, kur jūs gan uzkrāsiet, gan godīgi visu saņemsiet atpakaļ. Nav saprotams, kāpēc šādu nostāju atbalsta valdība, jo premjera un finanšu ministra izteikumi liecina, ka abi ir noskaņoti šādā virzienā. Atgādināšu, ka 2009. gada 1. janvārī pensiju fondā bija miljards latu. Gada laikā pensijās izmaksāja aptuveni 700–750 miljonus. Divi gadi pagājuši. Kur ir šis uzkrājums? Vai tad divus gadus neviens nav nodokļus maksājis?! Tātad valdība ir parūpējusies, lai šāda uzkrājuma nebūtu. Arī iecerētā studiju kreditēšana ir saistīta ar banku interesēm. Galu galā, ja skatāmies, kur palikuši aizņemtie miljoni, redzam, ka tie izlietoti banku glābšanai – ne jau pensiju izmaksām.

Amats diktē izpausmes protokolu

Ilga KREITUSE, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas katedras vadītāja:

– Gan padomniekiem, gan arī pašam prezidentam vajadzētu krietni pārdomāt, ko saka, nākot publiskajā telpā ar kādu izteikumu. Šādos brīžos tie vairs nav profesors Ķīlis vai politikā nejauši esošais cilvēks Zatlers. Tās ir personas, kuru viedoklis ir svarīgs ne tikai mums pašiem, bet arī ārvalstu eksperti skatās uz viņiem. Runājot par pensiju sistēmu, domāju, šādi vārdi ir nevietā. Tā ir gandrīz vai tīksmināšanās par savu dienesta stāvokli, kad var izteikties par visu ko, kas vien ienāk prātā, nedomājot, kāda būs cilvēku reakcija. Manuprāt, šis ir ētikas jautājums. Runājot par augstāko izglītību, situācija ir citādāka. Šobrīd neviens nedomā, cik lietderīgi tiek izmantota valsts nauda augstākajā izglītībā. Eksistē vecās, labās budžeta vietas, kuras ļoti ērti izmanto dažas augstskolas, jo var mierīgi dzīvot no valsts dotās naudas (bez jebkādas atskaites).

Sabiedrības tracināšana

Raita KARNĪTE, akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle:

– Šie izteikumi ir nepārdomāti un riskanti. Tā ir sabiedrības tracināšana, citādi to nevar izskaidrot. Pirms šādu ieteikumu publiskošanas normālās valstīs gadiem ilgi notiek pētījumi par iespējamajām sekām uz izglītības kvalitāti, iespējām izdzīvot un parādu verdzību – daudziem aspektiem, kas sabiedrībai ir svarīgi. Šie jautājumi vispirms jānoskaidro, pirms kaut ko tādu skaļā balsī izsaka pat pilnīgi tukšā istabā, nerunājot nemaz par publisko telpu. Kas attiecas uz SAK, redzam, ka tā nav nekāda nopietna institūcija. Atvasinot domu tālāk, varam jautāt: cik nopietni darbojas cilvēks, kurš šādu institūciju savā paspārnē ir glabājis…? Smags jautājums, taču pārdomu vērts, jo tik daudz kļūdu jau pieļauts, izvēloties tautas vadītājus. Tā kā vienreiz būtu jānāk pie prāta.

Uz muļķu zemi!

Filips RAJEVSKIS, politologs:

– Godīgi jāpasaka, ka sociālajā budžetā ir milzu problēmas un turpmāk pašiem nāksies domāt par sevi. Nav nekas slikts, ja publiski tiek uzturēta diskusija un analizēti scenāriji, sākot no melnākā līdz visvismelnākajam. Ņemot vērā, ka viedokli pauž prezidenta padomnieks, interesanti, kā šādu nostāju varētu pārdot Zatlera vēlētājiem… Kas attiecas uz augstākās izglītības finansēšanas maiņu, problēma ir tā, ka astoņpadsmit gadus vecus cilvēkus noliek milzīgas izvēles priekšā – tam gan es nevaru piekrist. Jau tā ir grūti motivēt viņus studijām. Ja turpmāk šo motivāciju vēl apliks ar kredītiem, var teikt, ka šis ir nepārprotams virziens uz muļķu zemi. Labi, ja jau par izglītību maksājām no sociālā budžeta, tad turpmāk, lūdzu, neprasiet no mums šos nodokļus!

Neoliberāla dogmatika

Armands STRAZDS, ekonomists:

– Tā ir neoliberāla dogmatika, kas domāta, lai sabiedrību vēl vairāk nospiestu uz ceļiem un liktu darbaspēkam emigrēt. Tā domāta, lai uzturētu valdības politiku un kreditori saglabātu savas privilēģijas. Kā gan var nebūt naudas pensijām, ja darba devēji un strādājošie maksā nodokļus sociālās apdrošināšanas fondā? Vienīgais, ko šie spriedumi panāks, būs emigrācijas pastiprināšanās uz ārzemēm. Latvijā paliks konkurētnespējīgs darbaspēks. Šāda veida ieteikumi neskan pirmoreiz. Valda Dombrovska grāmata Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi (How Latvia Came Through the Financial Crisis), ir paraugs neoliberālai dogmatikai, ko uztur gan Roberts Ķīls, gan Vjačeslavs Dombrovskis no BICEPS (The Baltic International Centre for Economic Policy Studies), rādot piemēru pasaulei, kā sabiedrībai jāuzņemas ciešanas, lai glābtu spekulantus un kazino baņķierus.

Vēstījums: nemaksājiet sociālo nodokli!

Arnis LAPIŅŠ, sabiedrisko attiecību speciālists (P.R.A.E.):

– Protams, šādam viedoklim par pensijām ir zināms pamats – kāpēc gan lai tāds nebūtu? Daudz cilvēku, redzot, kas notiek valstī, aizdomājas par savu nākotni. Taču ir kāds cits jautājums, proti, kas šo viedokli izsaka? To pauž SAK vadītājs. Iespējams, Ķīļa kungs tā īsti nemaz nav aptvēris, ka viņš ir ne tikai akadēmisko aprindu pārstāvis, bet arī padomnieks, kurš rada valsts stratēģiskās vīzijas prezidentam. Ja cilvēks, kas ieņem tik augstu amatu, pauž kaut ko tādu, tad tā ir nepārprotama zīme NEMAKSĀJIET SOCIĀLO NODOKLI, jo tik un tā jums pensijas nebūs. Tas var radīt zināmu paniku. Diemžēl šis nav pirmais gadījums. Atcerēsimies bēdīgi slavenos ekonomikas ministra Arta Kampara izteikumus par airBaltic. Protams, vajag risināt pieļautās nelikumības un citus pārkāpumus, ja tādi ir, bet nevar taču ministrs publiski spriedelēt par kādas kompānijas bankrotu (kompānijas, kurā turklāt ir valsts daļas!). Kurš privātais uzņēmējs kaut ko tādu atļautos teikt par savu koncernu?! Tad taču ļaudis teiktu, ka viņš ir traks. Diemžēl tā nu tas ir iegājies, ka amatpersonas netur muti un nevalda pār savu mēli.