Ministru kabineta 9. novembra sēdē lemtais par darbības aizliegumu azartspēļu nozarei arī pēc “mājsēdes” beigām, neparedzot nekādu kompensācijas mehānismu azartspēļu komersantiem un to darbiniekiem, nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 2000 azartspēļu nozares darbinieku Latvijā, tā informē Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA). Valdība nav sniegusi uz epidemioloģiskās drošības apsvērumiem vai citiem objektīviem apstākļiem balstītu loģisku pamatojumu aizliegt azartspēļu organizēšanu iekštelpās.

LSBA biedru uzņēmumos ir gandrīz 100% vakcinācijas aptvere, turklāt spēļu zāles klātienē apmeklē neliels cilvēku skaits – vidēji 10 līdz 15 diennaktī vienā spēļu zālē. Turklāt spēļu zāles ir atvērtas tikai vakcinētiem vai Covid-19 pārslimojušiem apmeklētājiem. Uzņēmumi jau kopš pagājušā gada strādā saskaņā ar striktu epidemioloģiskās drošības rīcības plānu atbilstoši Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām.

“Uzskatām, ka valdība pakļaujas prettiesiskam spiedienam attiecībā uz azartspēļu nozari, aizliedzot nozarei atsākt darbību “drošajā režīmā”, lai arī tā var pilnībā nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības. Politisko ambīciju realizēšana uz azartspēļu nozarē strādājošo darbinieku rēķina ir bezatbildīga. Nekonsekventa lēmumpieņēmēju rīcība rada nedrošības sajūtu uzņēmējos, darbiniekos un faktiski apliecina, ka valstī ir atļauts pārkāpt tiesiskās paļāvības principu. Šādos apstākļos droši nevar justies neviena nozare,” situāciju raksturo LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.

Minēto apliecina arī 16. novembra Ministru kabineta sēdē finanšu ministra paustais, ka sabiedrībai nav sniegts pamatojums par pašlaik noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem konkrētās nozarēs.

“Azartspēļu nozare ir apliecinājusi gatavību strādāt “drošajā režīmā” – tā ir pilnībā spējīga nodrošināt drošu un atbildīgu vidi saviem apmeklētājiem. Tā vietā, lai cīnītos par tiesībām saņemt pabalstus, mēs varam strādāt, nodarbināt cilvēkus un maksāt nodokļus, papildinot valsts budžetu. Arī mūsu darbinieki pienākumu pret valsti un sabiedrību ir izpildījuši un demonstrējuši savu atbildības līmeni, tādēļ valdības attieksme, it īpaši pret darbiniekiem, ir šokējoša,” norāda LSBA biedri.

Līdzšinējie finanšu atbalsta mehānismi, kas ir paredzēti tikai līdz 2021. gada 15. novembrim, ir simboliski, un tie darbiniekiem nodrošina tikai minimālus iztikas līdzekļus. Darbinieki ir palikuši bez ienākumiem, ar kuriem tie rēķinās, sagaidot algas izmaksas datumu, jo nav saņēmuši pilnu darba samaksu par nostrādāto laiku. Savukārt nozares uzņēmumiem algu subsīdija sniedz iespēju neizbeigt darba tiesiskās attiecības ar saviem darbiniekiem, pastāvot darbības aizliegumam tikai īsā laika periodā.

Kā LSBA ziņoja iepriekš, šobrīd tiek izskatīta iespēja vērsties Eiropas Komisijā, lai pievērstu uzmanību klaji diskriminējošajai attieksmei, valdībai lemjot par atbalsta pasākumiem. Azartspēļu nozare nav iekļauta starp atbalstāmajām nozarēm arī jaunajā programmā, kas paredzēta Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Ņemot vērā, ka spēļu zāles, kazino un citas azartspēļu organizēšanas vietas jeb tā sauktās “zemes azartspēles” nestrādā jau vairāk kā 10 mēnešus, spēlētāji tiek novirzīti uz tiešsaistes spēļu vidi un nereti arī uz nelegālo sektoru, kas rada nozīmīgus nelabvēlīgus riskus spēlētājiem.

Latvijā ir lielākais nelicencētā azartspēļu tirgus īpatsvars starp Baltijas valstīm – 44% no kopējā jeb 44,7 milj EUR1 (vidējais Eiropas līmenis – 20%). Aplēsts, ka zaudējums valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā ir 22% no nelicencētā tirgus jeb apmēram 10 miljoni EUR gadā.