Būtu nepieciešams pastiprināt ierobežojumus tā vietā, lai atceltu mājsēdi novembra vidū, bet Latvijas politiķi tam nav gatavi, intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālās brigādes ārsts un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) bijušais viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Fūrmanis šovakar tiešraidē intervijā “Nekā personīga” cita starpā komentēja to, vai pēc 15. novembra varēs atcelt lokdaunu.

“Nekā personīga”: Šīs nedēļas statistika ir tāda, ka ik stundu, rupji rēķinot, nomirst divi Covid-19 pacienti, jūs ikdienā redzat, kas notiek ātrajā palīdzībā, slimnīcās, kāda šobrīd tur ir situācija?

Fūrmanis: Situācija patlaban ir nemainīgi smaga, pēc būtības esam iegājuši tādā kā plato fāzē, turpinām saņemt smagus pacientus. Mēs redzam, ka pa pilsētu braukā speciālos tēros saģērbušies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un darbs joprojām ir smags. Covid-19 pozitīvo pacientu skaits joprojām ir liels.

“Nekā personīga”: Tas pīķis, kas uzgāja augšā, cik ilgi vēl slimnīcās mēs to redzēsim?

Fūrmanis: To ir grūti prognozēt, tas vairāk ir epidemiologu jautājums, bet jebkurā gadījumā dinamiku mēs varēsim vērtēt ap desmit, padsmito novembri, kā tas viss nostāsies un kāda būs attīstība. Jo patlaban mēs redzam to rezultātu, kādu ir devis 21.oktobris, kad tika pieņemta stingrā mājsēde.

“Nekā personīga”: Novēloti?

Fūrmanis: Novēloti, protams, jā.

“Nekā personīga”: Ja būtu jāraksturo nespēja pieņemt vajadzīgos lēmumus, ko paudusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, jūs bijāt klāt visās sanāksmēs un dzirdējāt, kā tas notika, jūsuprāt, kāpēc tas tā ir?

Fūrmanis: Politiķi vairāk domāja par elektorātu, nekā par cilvēku dzīvību. Bija vairākkārtēji apgalvojumi, kā mēs to varēsim paskaidrot elektrolātam, arī pats premjers pauda, kā mūs vērtēs 2022.gada Saeimas vēlēšanās un vai mēs vispār varēsim tajās kandidēt. Šādi bija sanāksmēs aiz slēgtām durvīm.

“Nekā personīga”: Tas notika tajās sanāksmēs aiz slēgtām durvīm?

Fūrmanis: Jā, tieši tā.

“Nekā personīga”: Kuru ierakstus žurnālistiem joprojām nedodod?

Fūrmanis: Tās bija garas, arī brīžiem bezjēdzīgas, brīžiem sarunas gāja riņķi par vienu un to pašu un varēja redzēt, ka politiķi sevi ir izsmēluši un ka viņi nespēj objektīvi skatīties uz situāciju.

“Nekā personīga”: Bet jūs, kas esat cilvēks, kas ir pieradis pieņemt lēmumus tādās tiešām krīzes situācijās, nu, kam bija jānotiek? Protams, tagad visi gudri “pēc kara”, bet tajā brīdī, kas būtu varējis to apstiprinājumu veikt? Vai tas bija veselības ministrs, kam bija jāceļ dūre galdā un jāsaka – būs tā, vai kurš varēja tajā brīdī pieņemt tādu nepopulāru, bet vajadzīgu lēmumu?

Fūrmanis: Brīdinoši signāli, patiesībā, no epidemiologiem, infektologiem nāca jau vasarā. Es uzskatu, ka šeit tiešā prasītos tāda Veselības ministrijas stingrāka nostāja, kas, kā tā stāsta – ir runāts, prasīts, bet, manuprāt, to vajadzēja darīt krietni uzstājīgāk. Ja būtiski ierobežojumi tiktu pieņemti krietni ātrāk, tad situācija šodien būtu daudz stabilāka.

“Nekā personīga”: Par šķirošanu, vai tā šobrīd jau notiek un kurā etapā?

Fūrmanis: Ir bijuši gadījumi, neminēšu konkrēti, kas notiek slimnīcas etapā, attiecīgi tas ir konsīlija lēmums, viena pati ārstniecības persona nevar pieņemtu šādu lēmumu. Bija ilgs laiks, kad prioritizēšana nebija apstiprināta juridiski – nebija kārtības, kādā veidā ārstiem jārīkojas, ja ir ierobežots vietu skaits intensīvajā terapijā, kam ir jābūt juridiski nodefinētam dokumentos.

“Nekā personīga”: Tagad ir?

Fūrmanis: No 26.oktobra ir.

“Nekā personīga”: Cik ilgu laiku tas bija sagatavošanā, jums ir zināms?

Fūrmanis: Ja nemaldos, vairāk nekā mēnesi tas ir atradies kaut kur ministrijas gaiteņos.

“Nekā personīga”: Tad tas gadījums, kuru nevēlaties detalizēti izklāstīt, jau tika pieņemts ar juridiskiem noteikumiem vai bez?

Fūrmanis: Ar.

“Nekā personīga”: Ja par ārstiem mēs runājam, vai šobrīd vispār ir kāda psiholoģiska palīdzība, ko ārsti var saņemt un vai viņi zina, pie kā vērsties? Jo tā izdegšana ir jau sen notikusi..

Fūrmanis: Neesmu manījis, ka globāls izdegšanas monitorings tika veikts.

“Nekā personīga”: Vajadzētu?

Fūrmanis: Manuprāt, vajadzētu, psiholoģiskajai palīdzībai būtu jābūt vieglāk sasniedzamai. Bet, protams, kolēģis kolēģim palīdz. Sarunā ar kolēģiem psihoterapeitiem, psihologiem mēs tiekam konsultēti. Bet tas ir vairāk, ja ārstniecības persona pati nolemj vērsties pēc palīdzības.

“Nekā personīga”: Tas ir jautājums, ja iekārtas var nopirkt, tad cilvēki vienā brīdī var ieziet no strīpas?

Fūrmanis: Jā.

“Nekā personīga”: Jūs jūtat, ka psiholoģiskais fons ir mainījies?

Fūrmanis: Jebkurā gadījumā nākšana uz darbu tas vienmēr ir liels stress, kā šis situācija būs, jo situācija nemitīgi ir mainīga. Citreiz ir jāmeklē vietas, kur stacionēt pacientus, tādu nav, tiek paplašināts Covid-19 pacientu gultu skaits, bet esam pāri 1500 stacionēto Covid-19 pacientu slieksnim, kas ir milzīga spriedze visai nozarei.

“Nekā personīga”: Uz tā visa fona jūs redzat iespēju 15. novembrī “atlaist bremzes”?

Fūrmanis: Šis ir ļoti smags jautājums, tā, manuprāt, ir politiska izšķiršanās.

“Nekā personīga”: Pasakiet kā mediķis nevis politiķis!

Fūrmanis: Es neesmu politiķis.

“Nekā personīga”: Tieši tāpēc pasakiet kā mediķis.

Fūrmanis: Mēs esam iegājuši tādā situācijā, ka varam prognozēt, ka būs nepieciešams lielāks intensīvās terapijas gultu skaits. Jautājums, kāda būs sabiedrības attieksme pret ierobežojumiem, kas būs un kāda būs sabiedrības attieksme vienam pret otru. Mums ir iespēja kā sabiedrībai sevi pasargāt, gan distancējoties, gan arī ar pamatu lietu – palielinot vakcinācijas aptveri. Vakcinācijas aptvere ir jāpalielina. Ja mēs sasniegsim šos noteiktos procentus, tad mēs varam domāt par tādu nopietnāku ierobežojumu mīkstināšanu. Kamēr tas nenotiks, kamēr būs slimnīcās pacienti ar augstu letalitāti, tikmēr situācija būs grūta.

“Nekā personīga”: Šobrīd ir 7.novembris, vai ir cerība to sasniegt līdz datumam, kas nolikts mājsēdes atcelšanai?

Fūrmanis: Es neesmu drošs, ka sekos stingrāki ierobežojumi no politiķu puses.

“Nekā personīga”: Viņi nav gatavi jeb tas nav nepieciešams?

Fūrmanis: Viņi nav gatavi.

“Nekā personīga”: Bet būtu nepieciešami?

Fūrmanis: Es domāju, ka, jā.

“Nekā personīga”: Kāds bija galvenais iemesls, kādēļ pametāt Latvijas Ārstu biedrību?

Fūrmanis: Lēmums nebija viegls, tas bija smags, punktu pielika pagājušās otrdienas ārkārtas valdes sēde, kuras iniciators biju es, liekot kliedēt bažas, šo te stāstu par atrunāšanu no vakcinēšanās, ko it kā ir veikusi Latvijas Āŗstu biedrības prezidente. Beigās tas izvērtēs agresīvā lamāšanā, savstarpējos pārmetumos manā virzienā, ar kādām tiesībām es vispār uzdrošinos uzdot šādu jautājumu. Tāpat arī situācijā, kad būtu nepieciešams sasaukt biedru kopsapulci, tik daudz juridisku aspektu, kāpēc to nedarīt. Tāpat valdes vairākums nobalsoja, ka nav nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas. Tas nozīmē, ka vairākumu valdes locekļu Latvijas Ārstu biedrības darbs apmierina..

“Nekā personīga”: Un tad beigās jūsu sasauktajā sapulcē tika izlemts, ka jāprasa ministra demisija, ko jūs negribējāt?

Fūrmanis: Tas notika nedēļu iepriekš.

“Nekā personīga”: Bet principā tas ir arī iemesls, kāpēc jūs atkāpāties?

Fūrmanis: Ministra demisijas pieprasījums nav manas atkāpšanās iemesls, tā ir Latvijas Ārstu biedrības valdes darba efektivitāte pandēmijas apstākļos un vēlēšanās iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā, tajā skaitā, ka Latvijas Ārstu biedrības vairākumu apmierina fakts, ka biedrības prezidente izplata nepatiesus apgalvojumus.

Foto: Valsts kanceleja