Ceturtdien, 14. oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņems 2022. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2022., 2023. un 2024. gadam likumprojektu un likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.
Budžeta projekta iesniegšana notiks pulksten 8.20 Saeimas nama Lielajā vestibilā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 7,5 miljardus, bet izdevumi 9,3 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finanšu ministrs Jānis Reirs norāda: “Mūsu valsts finanšu situācija patlaban ir stabila. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un tās izaicinājumiem, Latvija saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitinga “A” grupā, apliecinot augsto investoru uzticību valsts kredītspējai. Pragmatiskās diskusijās ar pašvaldībām, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavotais 2022. gada valsts budžets ļaus mums nosargāt valsts finanšu stabilitāti arī pandēmijas apstākļos, un vajadzības gadījumā izturēt arī nākamās krīzes. Nākamgad nebūs nepieciešama ne budžeta konsolidācija, ne nodokļu celšana. Šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm – tāds, kurā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām. Ar šādu budžeta plānošanu mēs ievērojam gan Eiropas Komisijas prasības, gan arī izmantojam tās piedāvātās iespējas. Valdība konsekventi turpina darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, nākamajā gadā tiks būtiski palielināts neapliekamais minimums, un tas būs ieguvums mazāko algu saņēmējiem, kā arī pensionāriem. Esam spējuši vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību par mērķētu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem.”
2022. gada valsts budžetā vislielākie papildu līdzekļi paredzēti veselības nozarei – papildus 130,5 miljoni eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljoni eiro. Nozīmīgu papildu finansējumu 103,3 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, tai skaitā 70 miljonus eiro pašvaldību aizņēmumu palielinājumam, savukārt 91,3 miljoni eiro Labklājības ministrijai saistībā ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu un 73,7 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijas prioritātēm.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. 2021. gadā veikto darbaspēka nodokļu izmaiņu rezultātā tika mazināts darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) zemu ienākumu saņēmējiem, kas gan joprojām ir nedaudz augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.
Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir parakstīts MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols. Valdība spējusi vienoties ar LPS par mērķētu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem. Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu. IIN ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, tāpēc ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.
Plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības vai paplašināšanas investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pašvaldības varēs aizņemties ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un citiem prioritāriem investīciju projektiem.
Foto: Saeimas kanceleja
