Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS “Citadele banka” – parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā:
- saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim;
- veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju;
- noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu).
Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma – digitālais eiro –, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apjoma maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.
Gan Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas nostāja, gan spēkā esošie tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda saglabās likumīgā maksāšanas līdzekļa lomu ar atsevišķiem skaidrās naudas izmantošanas ierobežojumiem, kas ieviesti saistībā ar ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites ierobežošanas pasākumiem.
Latvijā par galveno skaidrās naudas pieejamības avotu iedzīvotājiem kalpo banku nodrošinātie bankomāti (ATM – Automated Teller Machines), kas nodrošina eiro banknošu izņemšanu. Dažādu alternatīvu ietekmē skaidrās naudas loma samazinās, tomēr finanšu nozares institūciju diskusijās jau laikus secināts, ka sabiedrības interesēs ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību tādā pašā līmenī. Skaidrās naudas izmaksas nodrošināšana atsevišķās teritorijās ir stratēģisks sociālās atbildības jautājums un krīzes brīžos – arī nacionālajai drošībai kritisks pakalpojums.
Memorands pirms tā parakstīšanas tika iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomē, un tika saņemts apstiprinājums, ka iesaistītās institūcijas, vienojoties par skaidrās naudas pieejamības principiem un pasākumiem, rīkojas sabiedrības interesēs un neierobežo konkurenci.
“Latvijas Banka pavasarī nāca klajā ar iniciatīvu noteikt skaidrās naudas pieejamības kritērijus, rūpējoties par sabiedrības interesēm, it īpaši reģionos dzīvojošajiem un strādājošajiem. Esmu gandarīta par sadarbību ar finanšu nozari un panākto vienošanos, kas pauž apņēmību rīkoties, lai arī turpmāk būtu nodrošināta skaidrās naudas ērta pieejamība katram Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā. Tas garantē cilvēku iespējas izvēlēties sev ērtāko maksāšanas līdzekli un ievēro tās sabiedrības daļas intereses, kura dažādu iemeslu dēļ nelieto bezskaidro naudu,” akcentē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
“Digitālā attīstība pēdējos gados ir īpaši strauja, tomēr arī skaidrās naudas apritei ir sava vieta tautsaimniecībā, lai nodrošinātu tās izmantošanu ikdienas vajadzībām samērīgos apjomos atbilstoši banku klientu ieskatiem. Asociācijā iepriekš apstiprinātie sadarbības pamatprincipi skaidrās naudas pieejamībai ir iekļauti memorandā. Turpmāk jāpievēršas skaidrojošajam darbam, informācijas pieejamībai un banku risinājumu savietojamībai, lai nodrošinātu banku, citu finanšu pakalpojumu sniedzēju godīgu konkurenci, ierobežotu nelegālās naudas apriti un mazinātu ēnu ekonomiku,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Vidēji Eiropas Savienībā bankomātu skaits no 2015. līdz 2019. gadam ir samazinājies par 4%, bet karšu pieņemšanas termināļu skaits palielinājies par 47.7%. Vērojams, ka bankomātu skaita samazinājums ir krasāks valstīs ar straujākiem digitalizācijas tempiem. Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums pēc skaidrās naudas mazinās un bankas attiecīgo infrastruktūru uztur klientiem nepieciešamajā apjomā.
Latvijā bankomātu skaits no 2015. līdz 2019. gadam ir samazinājies mazliet vairāk nekā par 11% – proporcionāli pieprasījumam (skaidrās naudas izņemšanas reižu skaita samazinājumam). Aptuveni 42% maksājumu karšu turētāju skaidro naudu mēneša laikā neizņem vispār. Atbilstoši 2020. un 2021. gada aktuālajiem datiem bankomātu skaita kritums ir mērens un atbilst klientu uzvedības maiņai.
Pašlaik Latvijā ir 902 bankomāti. Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 5 kilometru attālumā.
