Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai, uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
“Vēl gads vai nedaudz ilgāk, un mēs vērtēsim šī sasaukuma Saeimas paveikto. Jūsu pirmais un neatliekamais pienākums šai laikā būs bijis lemt par to, kā vislabāk nosargāt cilvēku dzīvības, sabiedrības veselību un drošību. Šis uzdevums būs aktuāls priekšā stāvošā gada garumā. Globālās pandēmijas jauns vilnis pieņemas spēkā arī Latvijā. Tāpēc Saeimai un valdībai ir jāpanāk vienots redzējums par Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā nepieciešamo. Tas ir visas tautas interesēs. Lai cik skaļi reizēm izskan “par” un “pret”, mums visiem kopā, visai Latvijas sabiedrībai, ir viens kopējs ienaidnieks, un tas ir Covid vīruss,” uzsvēra Levits.
“Es pateicos visiem Latvijas cilvēkiem, kas, rūpējoties par savu un par savu tuvinieku veselību, visas sabiedrības drošību, ir vakcinējušies. Es pateicos visiem, kas ir uzrunājuši un pārliecinājuši līdzcilvēkus, kuri jūtas nedroši un šaubās. Cilvēku šaubas ir saprotamas, tādēļ neviens nedrīkst tikt atstumts. Mums visiem kopā, rūpēs citam par citu ir jāiztur šis pārbaudījums. Covid-19 pandēmijas apkarošana un brīvprātīgās vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopējā lieta,” norādīja prezidents.
“Pāvests Francisks to ir ietvēris skaistos vārdos: “Vakcinēšanās ir vienkāršs, bet ietekmīgs veids, kā vairot kopīgo labumu un rūpēties vienam par otru.” Godātie deputāti! Mēs nevaram vēl vienu gadu atņemt saviem bērniem pilnvērtīgu izglītību un mūsu uzņēmumiem − pilnas jaudas darbu. Tāpēc es piedāvāju šādus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai. Pirmkārt, valsts politikai ir jābūt elastīgai. Situācija ir nepārtraukti mainīga. Valstij ir jāņem vērā gan saslimstības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. Tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai,” norādīja Levits.
Viņš turpināja, ka “ir tādi noteikumi, kurus jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurā priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk. Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi.”
“Vienlaikus Saeimai, šeit kolēģiem ir jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību. Treškārt, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Šāds regulējums atbilst Satversmei, un tas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kā to nesen sprieda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienā analogā gadījumā. Tas ir tiesisks un samērīgs, jo pienācīgi ņem vērā to cilvēku tiesības un intereses, kuri vakcinējoties, ir samazinājuši inficēšanās risku sev un apkārtējiem,” sacīja prezidents.
“Ceturtkārt, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas un katrs, kurš vēlas, var vakcinēties, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības apturēšana, kādu pieredzējām iepriekšējā ziemā. Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā. Piektkārt, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu (trešo) poti imūnsistēmas nostiprināšanai. Tātad Latvijai jau tagad ir jāiepērk attiecīgās devas. Un es saprotu, ka tik daudz devas jau Latvijai patlaban ir. Starp citu, Lietuva tieši diskutē šo jautājumu, tā kā mums ir jāseko līdzi attīstībai,” pauda Levits.
Foto: Valsts kanceleja
