Iztikas minimumam sasniedzot rekordaugstu atzīmi – 176,11 latus vienam iedzīvotājam – un bezdarba līmenim valstī saglabājoties 12,8 procentu līmenī, vēsts par sociālā spilvena izčākstēšanu ir visai satraucoša. ES Kohēzijas un struktūrfondu Latvijas vadības sanāksmē to Neatkarīgajai atzina Jirži Švarcs, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta pārstāvis: «Eiropas Sociālā fonda izlietojums Latvijā bijis veiksmīgs, tam ir liela nozīme cīņā ar krīzes sekām, ar bezdarbu. Vienlaikus naudas apgūšanas rādītāji ir iespaidīgi – 90% no piešķirtajiem līdzekļiem, ko apgūt var līdz 2015. gadam, jau tagad ir apgūti.» Kopējā summa, kas Latvijai piešķirta sociāliem mērķiem laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam (plus vēl divi gadi apgūšanai), ir 551 miljons eiro. Taču, kā prognozē Labklājības ministrija, jau gada beigās šis naudas avots būs izsmelts. Preses dienests ziņo: «ESF finansējuma izsīkšana nākamā gada sākumā apdraud Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto aktīvā darba tirgus pasākumu īstenošanu.» Runa ir par bezdarbnieku apmācību, astoņdesmitlatniekos pārtapušo simtlatnieku programmu subsidētajām darba vietām, raksta NRA.lv.

Latvijas tautsaimniecībā jaunveidoto darba vietu skaits tuvākajos trīs gados, pēc ministrijas aplēsēm, nebūšot lielāks par 12–13 tūkstošiem gadā. Tātad nepietiekami, lai vairākumu bezdarbnieku padarītu par darbiniekiem. Un tas savukārt nozīmē, ka valstij jābūt gatavai turpināt balstīt bezdarbnieku un trūkumcietēju jūru.

Uz ilgstošā bezdarba problēmu kā aktuālāko norāda arī J. Švarcs. Eiropas naudas dalītāji un tērētāji vienojušies, ka fondu sadalījums jāmaina par labu tādiem mērķiem, kas saistīti ar ilgstošo bezdarbu: «Lai cilvēki neizkristu no aprites un sniegtu viņiem atbalstu, atgriezties darba tirgū.» Latvijas valdības priekšlikumiem par pareizākajiem ieguldījumiem ilgstošā bezdarba apkarošanā jābūt sacerētiem līdz jūlija beigām.

Fondu pārdalīšana varētu būt risinājums arī simtlatnieku programmas atjaunošanai 2012. un 2013. gadā. Tam nepieciešami 23,1 miljons latu. Attiecīgu priekšlikumu Labklājības ministrija jau virza valdībā.

Jāatgādina, ka nule Latvija ir paņēmusi kārtējo aizņēmumu – 100 miljonus eiro no Pasaules bankas. Aizdevēji apgalvo, ka kredīts tiks tērēts tieši krīzes seku mazināšanai sociālajā jomā. Tajā skaitā bērnu vešanai uz tālām skolām, trūkumcietēju ārstēšanai, bezdarbnieku pabalstīšanai.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa pagaidām gan optimismam pamatu neredz: ar katru mēnesi arvien vairāk cilvēkiem tiek piešķirts trūcīgo personu statuss, bezdarba līmenis valstī ir ārkārtīgi augsts, ekonomisko augšupeju, par ko runā valdība un aizdevēji, cilvēki nejūt. Vienlaikus naudas sociālās drošības tīklam neesot – trūkst garantēta minimālā ienākuma pabalsta izmaksām, dzīvokļu un veselības pabalstiem. «Kamēr viss ir runu līmenī, mums nav nekādas pārliecības, ka nauda sociālajiem mērķiem atradīsies.»

Finanšu ministrija gan cer, ka ESF naudas plūsmā pārrāvuma līdz nākamajam plānošanas periodam nebūs. Iestādes pārstāve Sanda Rieksta precizē: «Vismaz teorētiski pārrāvumam nevajadzētu būt. Taču lielo plānošanas dokumentu virzībā veidojas sastrēgumi, jo tos vienlaikus iesniedz 27 valstis.»

Pašreizējā ES finanšu perioda naudu no Eiropas Sociālā fonda Latvija teorētiski varēja sākt lietot 2007. gada sākumā, bet reāli šādu iespēju saņēma tikai 2007. gada beigās.