Nordea ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz salīdzinoši sliktajiem pirmā ceturkšņa rādītājiem un politisko nestabilitāti, gada vidū un otrajā pusē sagaidāma izaugsmes tempu palielināšanās. Pat, ja turpmākajos ceturkšņos mājsaimniecību pieprasījums nepieaugs, eksporta un investīciju pieaugumam vajadzētu spēt nodrošināt vismaz 1% ekonomikas pieaugumu ceturkšņa griezumā. Arī politiskās nestabilitātes ietekme uz ekonomiku būs nebūtiska.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „IKP šī gada 1. ceturksnī uzrādīja niecīgu pieaugumu, par 0,3%, pret pagājušā gada ceturto ceturksni. Taču zem šī rādītāja slēpjas atšķirīgas norises dažādos ekonomikas sektoros jeb „divu ātrumu” attīstība. Eksporta apjomi turpina pieaugt, arī investīcijas pakāpeniski sāk atgūties no ļoti zemā līmeņa pagājušogad, taču vienlaikus mazumtirdzniecības apgrozījums pirmajā ceturksnī uzrādīja nelielu kritumu. Šādu „divu ātrumu” attīstību uzskatāmi ilustrē arī uzņēmēju atšķirīgā reakcija uz vārdu „krīze” un „izaugsme” pieminēšanu sarunā. Uzņēmēji, kuri darbojas eksportējošā sektorā, par „krīzi” jau sen aizmirsuši. Tajā pašā laikā vietējā tirgū strādājoši uzņēmēji, kuru uzņēmumi veido lielāko daļu ekonomikas, būtiskus uzlabojumus joprojām neredz un vairumā gadījumu joprojām pauž skeptisku attieksmi pret pozitīvu statistikas rādītāju pieminēšanu.

Pēc Saeimas atlaišanas ierosināšanas, visticamāk, ir jārēķinās ar aptuveni četrarpus līdz piecu mēnešu ilgu politiskās nenoteiktības periodu līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām un tām sekojošu jaunas valdības apstiprināšanu oktobrī. Taču pēdējo nedēļu notikumi jau pierādījuši, ka finanšu tirgus nav negatīvi reaģējis uz prezidenta lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu. Kredītriska apdrošināšanas izmaksas Latvijas valdības parādzīmēm kopš 30. maija nav paaugstinājušās. Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s paziņoja, ka reitingu nemainīs, bet Moody’s pat paaugstināja reitinga nākotnes prognozi. Visbeidzot, Latvijas valdība ir veiksmīgi emitējusi parādzīmes starptautiskajā tirgū 500 miljonu dolāru apjomā, pieprasījumam septiņas reizes pārsniedzot piedāvājumu un gada procentu likmēm tikai par 2,37% pārsniedzot procentu likmju mijmaiņas darījumu likmi attiecīgajam periodam, kas tiek izmantota kā bāze salīdzinājumam.”