Eiropas Komisija šodien pieņēma vairākus pasākumus, lai pastiprinātu tās mērķi par ilgtspējīgu finansējumu. Pirmkārt, jaunajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas klimata pārmaiņu un citu vides problēmu risināšanai, vienlaikus palielinot investīcijas – un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iekļautību – ES pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku. Priekšlikums par Eiropas zaļo obligāciju standartu, kas arī pieņemts šodien, būs kvalitatīvs brīvprātīgs standarts obligācijām, kas finansē ilgtspējīgas investīcijas. Visbeidzot, Komisija šodien pieņēma deleģēto aktu par informāciju, kas finanšu un nefinanšu uzņēmumiem jāatklāj par to darbības ilgtspēju, pamatojoties uz ES taksonomijas 8. pantu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Šodien pieņemtā ilgtspējīga finansējuma stratēģija ir būtiska, lai piesaistītu privāto finansējumu klimata mērķu sasniegšanai un citu vides problēmu risināšanai Eiropā. Mēs vēlamies pilnveidot ilgtspējīga finansējuma piesaisti maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs sadarbosimies ar starptautiskajiem partneriem, lai padziļinātu sadarbību ilgtspējīga finansējuma jomā, jo globālas problēmas prasa globālu rīcību. Mēs arī ierosinām ieviest zaļo obligāciju standartu, lai cīnītos pret maldināšanu par to, kas īsti ir zaļas investīcijas, un kas nav, tādējādi skaidri atzītu tikai tās obligācijas, kas tiešām ir ilgtspējīgas investīcijas.”

Šodien pieņemtā stratēģija ietver sešus pasākumu kopumus:

1. paplašināt esošo ilgtspējīga finansējuma instrumentu kopumu, lai veicinātu pārejas finansējuma pieejamību;

2. uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju iekļautību, nodrošinot tiem pareizos instrumentus un stimulus, lai piekļūtu pārejas finansējumam;

3. veicināt ekonomikas un finanšu sistēmas noturību pret ilgtspējas riskiem;

4. palielināt finanšu nozares ieguldījumu ilgtspējā;

5. nodrošināt ES finanšu sistēmas integritāti un uzraudzīt tās pienācīgu pāreju uz ilgtspēju;

6. izstrādāt starptautiskas ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas un standartus un atbalstīt ES partnervalstis.

Attiecībā uz regulas priekšlikumu par brīvprātīgu Eiropas zaļo obligāciju standartu – tas radīs kvalitatīvu brīvprātīgu standartu, kas pieejams visiem emitentiem (privātiem un valsts), lai palīdzētu finansēt ilgtspējīgas investīcijas.

Zaļās obligācijas jau tiek izmantotas, lai piesaistītu finansējumu tādās nozarēs kā enerģijas ražošana un sadale, resursefektīvi mājokļi un mazoglekļa transporta infrastruktūra. Arī ieguldītājiem ir liela interese par šīm obligācijām. Tomēr ir iespējams paplašināt un pastiprināt zaļo obligāciju tirgus mērķi vides jomā. Eiropas zaļo obligāciju standarts būs “zelta standarts” tam, kā uzņēmumi un publiskas iestādes var izmantot zaļās obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus kapitāla tirgos nolūkā finansēt vērienīgas investīcijas, vienlaikus ievērojot stingras ilgtspējas prasības un aizsargājot ieguldītājus pret zaļmaldināšanu. Proti:

Zaļo obligāciju emitentu rīcībā būs stabils instruments, lai parādītu, ka tie finansē zaļos projektus, kas atbilst ES taksonomijai.
Ieguldītāji, kas pērk obligācijas, varēs vieglāk saprast, ka viņu investīcijas ir ilgtspējīgas, tādējādi samazinot zaļmaldināšanas risku.