Jaunā nodokļu politika izskaudīs moderno verdzību Latvijā, intervijā “Neatkarīgajai” pauda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kā zināms, no šodienas, 1. jūlija, stājas spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Izmaiņas skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus. Tostarp spēkā stājas obligātās sociālās iemaksas.

Reira ieskatā, izmaiņas sociālo iemaksu kārtībā veicinās attīstību daudzās nozarēs, kam trūkst darbinieku: “Tās iegūs darbiniekus un par viņiem nomaksās nodokļus. To parāda arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas pieredze, kurās ekonomikas attīstības izrāviens ir straujāks un kur nepastāv īpaši atvieglotie nodokļu režīmi. To parāda arī ES valstu pieredze. Nevienā ES valstī nepastāv šādas iespējas nemaksāt sociālo nodokli. Latvija ir bijusi izņēmums.”

“Līdzšinējā kārtība ar dažādiem sadrumstalotiem nodokļu maksāšanas režīmiem tieši kavē valsts un uzņēmējdarbības attīstību. Jo, kādēļ gan uzņēmējam vispār domāt par attīstību un modernizāciju, ja ir pieejams lēts darbaspēks? Turpretī mēs veidojam Latviju par valsti ar augtas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kur iedzīvotāji saņem Eiropas līmeņa cienījamas algas, kā arī saņem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus – izglītību, veselības aprūpi, drošību un tiesību aizsardzību, brauc pa labiem ceļiem un ir sociāli nodrošināti. Turklāt Covid krīze uzskatāmi pierādīja, ka sociālais nodrošinājums cilvēkiem grūtā brīdī, piemēram, zaudējot ienākumu avotu, ir ļoti vajadzīgs. Ja par cilvēkiem netiks maksātas sociālās iemaksas, kādu sociālo palīdzību viņi saņems nākamajā krīzes vilnī?” turpināja ministrs.

Viņš norādīja, ka “šī valdība ļoti labi apzinās, ka ir jāveido tāda nodokļu politika, kas veicina uzņēmējdarbības izrāvienu. Tādēļ esam par vienu procentpunktu samazinājuši sociālās iemaksas, konsekventi tiek mazināts darbaspēka nodokļu slogs, un arī šogad budžeta veidošanas procesā turpināsim debates par tālāku darbaspēka nodokļu mazināšanu. Meklējam arī citus veidus, kā veicināt izaugsmi, eksportspēju – piesaistām ES fondu naudas, veidojam valsts atbalsta mehānismus un programmas uzņēmējiem, piemēram, uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams plašs “Altum” finanšu instrumentu piedāvājums.”

“Daudzas labas reformas iesākumā nav populāras, taču pēc tam sabiedrība bauda to augļus. Ir svarīgi reformas noturēt un īstenot līdz galam. Pirmajā gadā būs grūti. Šeit ir runa arī par godīgu nodokļu politiku. Kāpēc māsiņām, policistiem un skolotājiem būtu jāmaksā pilns sociālais nodoklis, lai valsts spētu nodrošināt sociālos pakalpojumus, bet daļa sabiedrības maksā tikai daļu? Piemēram, izglītība, veselība, drošība, asfaltēti ceļi – tie visi ir valsts pakalpojumi. Arī pensija tiek maksāta no sociālā budžeta. Tā kā mēs vēlamies labus un pieejamus pakalpojumus, tad mums ir arī nepieciešams parūpēties par to finansēšanu. Līdzšinējā sistēma bremzēja valsts attīstību,” uzsvēra Reirs.

Viņš norādīja, ka “šis ir jautājums par cilvēku sociālo aizsargātību, nevis budžeta ieņēmumiem. Ja cilvēks nodarbina citu cilvēku un par viņu nemaksā nodokļus, tad tā ir modernā verdzība, un tai nav vietas Eiropas valstī Latvijā. Mēs esam Eiropas valsts, un mums ir jāiet uz eiropeisku sociālo nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem.”

Foto: Valsts kanceleja