Degvielas un pārtikas cenas bremzē tirdzniecību

Degvielas un pārtikas cenas bremzē tirdzniecību

Plašajā ziņu plūsmā par Saeimas atlaišanu un KNAB veiktajām kratīšanām, ir iespraukušies aprīļa dati par mazumtirdzniecību. Tie rāda, ka aprīlī, mēneša laikā, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 1%. Par 0.2% mazinājies pārtikas preču tirdzniecības apjomi. Savukārt nepārtikas preču pārdošanas apjomus uz leju pavilkusi auto degvielas tirdzniecības kritums (-1.4%), kuru atskaitot, nepārtikas preču aktivitāte ir jau ar pluss zīmi (+0.4%).

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, ir samazinājies par 1.1%. Samazinājumu veido apjomu kritums gan nepārtikas (-0.6%), gan pārtikas preču (-1.9%) grupās. Lielākā ietekme uz nepārtikas preču grupu joprojām ir auto degvielas tirdzniecībai (-15.1%), kuru atskaitot preču tirdzniecība ir augusi par 4.8%.

Mazumtirdzniecības sektorā ir vērojamas ļoti atšķirīgas tendences, kas nepakļaujas vispārējiem un viennozīmīgiem apgalvojumiem. Straujais cenu kāpums turpina negatīvi ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju, kas attiecīgi atspoguļojas arī dažādu tirdzniecības segmentu aktivitātēs. Tomēr uz kāpjošo cenu fona ir nozares, kas kompensē aktivitātes samazināšanos ar apgrozījuma pieaugumu, kas ne visiem tirgotājiem liek būt pesimistiskiem nākotnes vērtējumos. Tā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mazumtirdzniecības apjoms faktiskajās cenās palielinājies par 3.9%. Kāpjošās inflācijas ietekmē iedzīvotāji turpina pārskatīt savu patēriņa grozu un lūkoties kur ietaupīt. Tā augstās pārtikas cenas uztur interesi par pārtikas sagādi paša spēkiem un ir audzējis pieprasījumu gan pēc dažādu sēklu un stādu, gan materiālu savu siltumnīcu ierīkošanai. Tāpat augstais degvielas cenu līmenis liek samazināt tās patēriņu. Jau šonedēļ cenas pacels palielinātā akcīzes likme. Tādēļ sagaidāms, ka tās patēriņš turpinās rukt un turpinās vilkt uz leju arī kopējos mazumtirdzniecības rādītājus. Nevar nepieminēt, ka daļa patēriņa turpina nozust ekonomikas pelēkajā daļā. Jāmin arī reģionālais aspekts. Šobrīd lielu daļu patēriņa uztur vai turpina audzēt tūristi un aktīvāka ekonomikas atgūšanās reģiona centros. Tādēļ arī mazumtirdzniecība Rīgas lielveikalos ir jūtamāka, salīdzinājumā ar reģioniem, kur ekonomikas atkopšanās vēl tik drīz jūtama nebūs.

Lielākā aktivitāte vērojama nepārtikas preču grupā, atskaitot degvielu. Straujš mazumtirdzniecības kāpums vērojams nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika, metālizstrādājumu, krāsu un stikla, datoru un telekomunikāciju iekārtu un programmatūras, farmācijas, kā arī audio un video ierīču tirdzniecībā. Neskatoties uz visai vājo mazumtirdzniecību, ļoti strauji pieaug automobiļu tirdzniecība, kas četros mēnešos ir cēlusies par 59% un stipri uzlabo kopējos tirdzniecības rādītājus. Tas gan ir visai savdabīgi, kad uz vājās pirktspējas un krītošā degvielas patēriņa fona turpina strauji pieaugt auto tirdzniecība, jo īpaši, ka tajā joprojām lielu daļu ieņem jaudīgi spēkrati. Sagaidāms, ka šogad patēriņš uzrādīs pieaugumu ap 3%, tomēr to turpinās koriģēt cenu pieauguma ātrums. Patēriņš balstās uz subjektīvo vērtējumu, kuru var stipri ietekmēt arī gaidāmās aģitācijas un politiskie procesi. Pieaugot neskaidrībai var atsaukties arī piezemētākā pircēju visas ekonomikas aktivitātē. Pašreizējā ekonomikas atgūšanās nesola jūtamas izmaiņas pirktspējā.