„Ārvalstu investoru padome Latvijā ir tā institūcija, kas var dot kvalitatīvu ekspertīzi valdības idejām un darbam, tādēļ valdībai ir ļoti svarīgi būt atvērtai un uzklausīt gan padomes analītiķu kritiku, gan ieteikumus, jo mūsu mērķis ir kopīgs – stabila, pārskatāma un prognozējama valsts attīstība, lai Latvija būtu ilgtermiņā droša finanšu partnere ārvalstu investoriem,” sanāksmē norādīja A.Kampars.
Ministrs, uzstājoties sanāksmē, norādīja uz pozitīvajiem rādītājiem Latvijas iekšzemes kopproduktā, kas jau sešus ceturkšņus pēc kārtas pieaug un, salīdzinot ar ekonomikas zemāko punktu 2009.gada nogalē, ir palielinājies par 3,8%, tā apliecinot ne strauju, tomēr pakāpenisku un mērķtiecīgu izaugsmi.
„Esam situācijā, kad pēc krīzes pamazām sāk atjaunoties arī iekšējais pieprasījums, tomēr tautsaimniecības atveseļošanās pamatā ir eksports, kura apjomi, kā jau daudzkārt norādīts, pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Ekspertiem gan mūsu valstī, gan ārvalstīs nav šaubu, ka šāds attīstības virziens Latvijai ir vispiemērotākais, fokusējoties uz atsevišķām nozarēm un nišas produktiem vai pakalpojumiem, kuros mums ir pieredze un spējam būt labākie,” sacīja ekonomikas ministrs.
Statistika liecina, ka 2010.gadā apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā ir palielinājušies par 15,4% un pozitīva tendence turpinās arī šī gada pirmajos mēnešos. Vislielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības izaugsmē ir kokapstrādei, metālapstrādei, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarei.
A.Kampars uzrunā ĀIPL norādīja, ka izaugsmi eksportā noteica ne vien pieprasījums ārējos tirgos, bet arī ražotāju spēja palielināt produktivitāti, kas ir nozīmīgs signāls ilgtermiņā. Savukārt, komentējot nodarbinātības rādītājus, ministrs norādīja, ka, lai arī tie ir nedaudz uzlabojušies, valdība pašlaik nevar būt ar tiem apmierināta un šajā virzienā ir aktīvi jāstrādā, motivējot un radot iespējas uzņēmējiem veidot jaunas darba vietas. Pēc A.Kampara teiktā, šajā jautājumā ļoti nozīmīga loma ir valsts spējai piesaistīt ārvalstu investīcijas.
Tāpat ministrs atzina par pamatotu kritiku saistībā ar strukturālo reformu ieviešanas gaitu un uzsvēra, ka, lai tautsaimniecība attīstītos straujāk, reformu procesam jānotiek daudz aktīvāk.
„Valdības darba kārtībā viens no aktuālākajiem darbiem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana un birokrātisko šķēršļu samazināšana. Biznesa vide Latvijā patlaban ir krietni virs vidējā pasaulē, par ko liecina augstā 24.vieta Pasaules Bankas „Doing Business” reitingā, tomēr mēs esam apņēmušies šo reitingu uzlabot un 2013.gadā būt vismaz 19.vietā pasaulē. Lai to sasniegtu, izšķirīgi svarīgi ir ieviest reāli funkcionējošu e-pārvaldi un pieņemt jauno Būvniecības likumu,” uzsver ministrs.