Viena no pensionāru prasībām ir nepieļaut pensiju piemaksu samazināšanu, saglabājot gada novērtējumu 70 santīmu apmērā līdz 2016. gadam. «Mums apgalvo, ka nākamā gada budžeta projektā ir iestrādāti līdzekļi, lai pensionāriem varētu samaksāt 70 santīmus par vienu gadu piemaksā, tomēr mūs uztrauc tas, ka noteikti būs budžeta grozījumi un valdība varētu noteikt tādu šā viena gada vērtību, kādu vēlas, – kaut desmit santīmus,» situāciju skaidro LPF vadītāja Aina Verze.
Lai arī pēdējoreiz pensiju piemaksas apmēru noteica Saeima, iekļaujot pensiju likumā normu, ka pensiju piemaksa par vienu gadu nedrīkst būt mazāka par 70 santīmiem (tas tika izdarīts, it kā baidoties, ka valdība var piemaksas samazināt), vispār par to ir atbildīgs Ministru kabinets. Tieši valdībai ik gadu jālemj, kāds būs piemaksas apmērs, un tieši no tā pensionāri visvairāk baidās. «Valdība nosaka viena gada vērtību, no kā veidojas pensiju piemaksa, – mēs ceram uz politiķu godaprātu,» saka A. Verze.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), paužot savu viedokli, balstās uz aprēķiniem par sociālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kuri pašlaik nav sabalansēti, – visticamāk, 2013. gadā būs izsmelts sociālā budžeta uzkrājums un nāksies ar procentiem naudu pensiju un pabalstu izmaksai aizņemties no pamatbudžeta. «Būtu labi, ja jau no 2012. gada pensiju piemaksas tiktu pārceltas uz pamatbudžetu, tad varbūt vienu gadu sociālais budžets būtu pasargāts no aizņemšanās,» saka I. Jurševska. Ministre svārstās starp divām pozīcijām: viena par labu pensionāriem, sakot «neatbalstām nekādus piešķirto pensiju un piemaksu ierobežojumus», otra – mēģinājumi atbildēt uz jautājumu par sociālā budžeta ilgtspēju un nepieciešamību veikt kādas izmaiņas, raksta NRA.lv.
Tiesa, lielākās izmaiņas skar nākamos pensionārus – tikai līdz šā gada beigām vēl ir iespēja pensionēties priekšlaikus, tāpat no nākamā gada vairs netiks piešķirtas piemaksas jaunajām pensijām. «Ja mēs vēlamies maksāt piemaksas arī jaunajām pensijām nākamgad, jāmeklē finanšu avots. Mēs neredzam šādu iespēju,» saka ministre, uzsverot, ka gadā piemaksām tērē 140 miljonus latu. Savukārt par pensionēšanos priekšlaikus I. Jurševska nāk klajā ar jaunu pozīciju – līdz 2016. gadam šo iespēju varētu saglabāt, jo darba tirgus neatjaunosies tik labi, kā cerēts. Neatkarīgā jau prognozēja, ka par pensionēšanos priekšlaikus noteikti vēl būs diskusijas Saeimā, jo LPF neatkāpjas no prasības to saglabāt, līdz bezdarba līmenis samazināsies līdz 5–6%.
Pēc ilgāka laika pensionāri atjaunojuši arī diskusiju par pensiju indeksāciju. Ja pēdējos divos gados tā nav veikta (deflācijas apstākļos pensijas būtu bijis jāsamazina), tagad, apjaušot, ka pieaug preču un pakalpojumu cenas, LPF aicina Saeimu atjaunot indeksāciju, ja inflācija pārsniegs piecus procentus, un tikai tām pensijām, kuras nav lielākas par 300 latiem. Ministre I. Jurševska atzīst, ka pensiju indeksācija ir iesaldēta līdz pat 2013. gadam un varbūt tad, pēc gada, diviem varētu runāt par indeksācijas atjaunošanu. «Varbūt pensionāriem to dzirdēt būs sāpīgi, bet mums ir jālīdzsvaro sociālā budžeta izdevumi ar ieņēmumiem, tāpēc papildu izdevumus atļauties nevaram,» teic ministre. Zinot, ka ir izskanējuši dažādi priekšlikumi pensiju izmaiņām (arī no starptautiskajiem aizdevējiem), pensionāru federācija steidz arī paziņot savu viedokli par pensiju neapliekamo minimumu, proti, pieprasa Saeimai saglabāt esošo neapliekamo minimumu 165 latu pensijām līdz 2016. gadam.
