Kā ierasts, ātrajā novērtējumā netiek sniegts detalizēts IKP sadalījums un no publiski pieejamās informācijas šobrīd zināms, ka IKP apjomu kāpumu nodrošināja pieaugumi rūpniecībā un tirdzniecībā, bet kritums bija būvniecībā un iekasēto produktu nodokļu jomā. Var secināt, ka rūpniecība un eksports joprojām ir būtiskākie izaugsmes pieauguma faktori. Pieauguma tempu mazināšanos daļēji izskaidro nelabvēlīgie laika apstākļiem, kas negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību un atsevišķas rūpniecības apakšnozares, piemēram, kuģubūvi. Īpaši aukstā ziema negatīvi ietekmējusi arī būvniecības izlaides apjomus šajā periodā. Tāpat straujais pasaules naftas produktu un pārtikas cenu pieaugums šajā ceturksnī ierobežoja iedzīvotāju pirktspēju un mazināja mazumtirdzniecības pieauguma tempus. Vismaz daļēji šie nelabvēlīgie faktori ir īslaicīgi un pārejoši. Šobrīd būtiskākais jautājums ir vai pirmajā ceturksnī beidzot ir atsācies investīciju pieaugums? Tikai pēc mēneša, saņemot pilno informāciju par IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī un atbildot uz šo jautājumu, varēs dot viennozīmīgi vērtējumu par pirmā ceturkšņa rezultātiem.

Šobrīd pozitīvi vērtējami š.g. februāra un marta rūpniecības, kā arī mazumtirdzniecības rādītāji, kas pēc nelielas pauzes, pērnā gada nogalē un š.g. janvārī, atsākuši izaugsmi. Pozitīvas tendences vērojamas arī nodarbinātībā, bezdarbam aprīlī vien samazinoties par 0,5% punktiem. Sagaidāms, ka šīs tendences turpināsies otrajā ceturksnī un ekonomika kopumā turpinās attīstīties.

Šodienas IKP dati uzskatāmi parāda, ka ekonomikas izaugsmē joprojām saglabājas vairāki būtiski riski, un tādējādi attaisnojas Finanšu ministrijas konservatīvo prognožu lietošana budžeta sagatavošanas procesā.