Viņš arī apgalvojis – vāciešiem no Latvijas viesstrādniekiem neesot ko baidīties, jo peļņā uz Vāciju došoties, augstākais, 1000-2500 cilvēku no Latvijas, raksta NRA.lv.

"Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto," – ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Taču izrādās, ka šo Vācijas izdevumam nosaukto skaitli Kampars vienkārši izdomājis – tas neatbilst ne oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ne arī citu analītiķu aprēķiniem.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati, 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto. Savukārt šā gada aprīlī publicētajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā minēts, ka 2010. gada pēdējā ceturksnī vidējā neto mēnešalga Latvijā bija tikai 460 eiro – gandrīz par ceturto daļu mazāka nekā Kampara nosauktā (Igaunijā – 654 eiro, Lietuvā – 478 eiro).

Vācu laikraksta korespondents Kamparam gan ieminējies, ka pēdējos divos krīzes gados emigrējuši 40 tūkstoši latviešu, – vai Vācijā pēc 1. maijā gaidāmās darba tirgus atvēršanas neesot gaidāms liels viesstrādnieku pieplūdums. Taču Kampars uz šo jautājumu ir paziņojis, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits.

„Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā tāpat kā Vācijas uzņēmēji žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki ir jāapmāca labāk – un tā visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām ES valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 tūkstoši cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 – 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam,” Vācijas izdevumam apgalvojis Kampars.