Ekonomikas ministrijas speciālisti ir sagatavojuši ikceturkšņa Ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī. Jau piecus ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomi Latvijā pakāpeniski pieaug. 2010.gada 4.ceturksnī IKP par 3,6% pārsniedza iepriekšējā gada 4.ceturkšņa līmeni.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda: „Tāpat kā finanšu krīzes sākumu 2008.gadā Latvijā pirmie izjuta uzņēmumi un tikai pēc laika – iedzīvotāji, pašlaik pozitīvās tendences ekonomikā vispirms izjūt to nozaru komersanti, kuriem ir reālas eksporta iespējas, jo Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā noteicošā loma ir eksportam. Eksporta sekmīgu attīstību veicina ne tikai situācijas uzlabošanās ārvalstu tirgos un pieprasījuma pieaugums, bet arī valdības stratēģiski lēmumi uzņēmējdarbības, īpaši prioritāro nozaru, atbalstam un tādējādi atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja.”
Makroekonomiskās situācijas analīze rāda, ka 2010.gadā eksporta pieauguma tempi bijuši ievērojami un, sākot ar 3.ceturksni, eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2010.gadā preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 30%. Eksporta pieaugums turpinās arī šogad – gada pirmajos divos mēnešos preču eksports par 43,2% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Ekonomikas ministrija norāda, ka eksporta iespēju paplašināšana šobrīd ir veids, kā nodrošināt ienākumu palielināšanu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē. Tāpēc šobrīd ministrija strādā pie Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011-2015.gadam izstrādes, kuras uzdevums būs veidot vienotu, dinamisku, uz ciešu sadarbību balstītu investīciju piesaistes procesu – „POLARIS process”, kurā ar noteiktu atbildību un kompetenci darbosies visi investīciju piesaistei nozīmīgie dalībnieki – valsts institūcijas, privātais sektors, pašvaldības un zinātniskās institūcijas. Stratēģijā tiks identificētas Latvijai perspektīvās nozares ārvalstu tiešo investīciju piesaistei, un mērķa valstis, no kurām ir visaugstākā iespēja piesaistīt investīcijas.
Eksportu iespēju paplašināšanās ir pamats arī tirgojamo nozaru – īpaši apstrādes rūpniecības nozares – izaugsmei, kas 2010.gadā pieauga par 15,4%. Vislielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija kokapstrādei, metālapstrādei, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarei. Šī gada pirmajos mēnešos pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā turpinās.
Pakāpeniski stabilizējas arī privātais patēriņš, ko galvenokārt nosaka pozitīvās tendences darba tirgū. 2010.gada laikā nodarbināto skaits ir pieaudzis par vairāk kā 30 tūkstošiem, atbilstoši ir samazinājies arī bezdarba līmenis. Prognozējams, ka 2011.gadā situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties.
Īstenoto budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmē 2010.gadā turpināja samazināties sabiedriskais jeb valsts pārvaldes iestāžu patēriņš. Arī investīciju aktivitātes aizvadītajā gadā bija ļoti zemā līmenī un to atjaunošanās norit lēni – 2010.gadā investīcijas Latvijas tautsaimniecībā bija par gandrīz 20% mazākas nekā 2009.gadā.
2010.gadā patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,5%, ko galvenokārt noteica ārējie faktori – pasaules cenu pieaugums pārtikas precēm un enerģētikas resursiem. 2011.gada pirmajos mēnešos gan cenu kāpuma turpināšanās pasaulē, gan patēriņa nodokļu likmju palielinājums noteica turpmāku patēriņa cenu pieaugumu. 2011.gada martā 12-mēnešu inflācija bija 4,2%. Prognozējams, ka gada otrajā pusē, palielinoties iekšējam pieprasījumam, var atsākt palielināties arī pakalpojumu cenas. Šāda cenu dinamika kopējo cenu līmeni 2011.gadā var palielināt par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecībā šobrīd vērojamās tendences dod pamatu prognozēm, ka arī nākamajos ceturkšņos IKP turpinās pakāpeniski palielināties – 2011.gada kopējā izaugsme jau būs pozitīva un IKP apjoms var par 3,5% pārsniegt 2010.gada līmeni. Arī 2011.gadā galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports.
