Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā. Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.
Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.
Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.
Vidējā summa, ko cilvēki pērn aizņēmās privātmājas būvniecībai, ir 125 000 eiro, savukārt privātmāju iegādei – 100 000 eiro, reģionos šī summa ir 66 000 eiro robežās.
“Kopumā esam novērojuši, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt, nevis iegādāties jau esošas privātmājas. To ietekmē salīdzinoši zemais piedāvājums – kvalitatīvu mājokli iegādāties ir ļoti grūti. Īpaši aktuāli tas ir reģionos. Taču paredzam, ka šī situācija uzlabosies, jo jau pašreiz ir pieejami izdevīgi nosacījumi privātmāju atjaunošanai, kā arī drīzumā privātmāju īpašniekiem, kuru ēkas atrodas reģionos vai to ģimenēs aug trīs un vairāk bērnu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmai privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, ko nodrošinās Altum. Kopā tam vajadzētu kļūt par būtisku motivatoru ceļā uz arvien ilgtspējīgāka un efektīvāka dzīvojamā fonda izveidi,” atzīmē Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas vadītājs.
Vēlme pēc privātmājas tikai aug
Arī Swedbank veiktā aptauja* atklāj – piektdaļa iedzīvotāju labprāt mainītu esošo dzīves vietu uz privātmāju, liecina aptaujas dati. Ja būtu tāda iespēja, cilvēki daudz labprātāk pārceltos uz dzīvi Pierīgā (24%), kamēr piektdaļa – uz dzīvi laukos. Savukārt reģionu pilsētas kā dzīvesvieta šķiet vilinošas katram desmitajam (10%), bet Rīgas centrā izvēlētos dzīvot vien 4% aptaujāto. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, lietuvieši vairāk izvēlas dzīvot sava administratīvā reģiona centrā, kamēr igauņi – galvaspilsētā Tallinā.
Mājokli visbiežāk iegādājas 31 – 35 gadu vecumā
Kopumā par labu savas dzīvesvietas iegādei visbiežāk izšķiras iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 35 gadiem (33%). Jāatzīmē, ka iepriekšējos gadus to steidza izdarīt nedaudz ātrāk (no 26 līdz 30 gadu vecumam), līdz ar to vidējais kredītņēmēja vecums ir pieaudzis. Vispirktākie aizvien ir tipveida dzīvokļi (67%), kam seko privātmāju būvniecība un celtniecība (23%) un dzīvokļa iegāde jaunajos projektos (9%).
Lai sniegtu vairāk informācijas par iedzīvotāju paradumiem un vēlmēm tieši privātmāju būvniecības jomā, rīt, 29.aprīlī, plkst. 14.00 Swedbank rīkos tiešraides diskusiju “Privātmāju celtniecības bums – ko ņemt vērā tiem, kas plāno būvēt?”. Saruna būs redzama Delfi Tiešraidēs un Swedbank Latvia Facebook kontā.
