Valsts kontrole (VK) pārbaudīja Satiksmes ministrijai papildus piešķirto līdzekļu Covid-19 seku novēršanai pieprasījumu pamatotību un faktisko izlietojumu. Tas aizvadītajā finanšu gadā veidoja ceturto daļu no visa Covid-19 piešķirtā finansējuma jeb turpat 306 miljonus eiro. No tā lielāko finansējumu – 250 miljonus eiro – saņēma nacionālā aviokompānija AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic). Vērtējot apstākļu kopumu aviācijas nozarē 2020. gada sākumā, Valsts kontrole atzīst, ka valsts atbalsts airBaltic Covid-19 krīzes situācijā ir vērtējams kā ieguldījums valsts interesēs, par ko valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu. Finansējums bija nepieciešams, lai brīdī, kad ar milzu grūtībām saskaras aviācijas nozare visā pasaulē, airBaltic spētu pārvarēt krīzi un sekmīgi turpinātu darbību pēckrīzes apstākļos jau bez valsts atbalsta. Vienlaikus Valsts kontrole pēc veiktās pārbaudes uzsver, ka ir būtiski jāstiprina aviokompānijas darbības uzraudzība no akcionāra un valdības puses, lai sasniegtu finansējuma piešķīruma mērķi un airBaltic pēc krīzes spētu stabili strādāt, kā arī piecu līdz septiņu gadu laikā valsts atgūtu ieguldīto finansējumu. Šādam nestandarta krīzes finansējumam ir nepieciešama arī īpaša krīzes uzraudzība pār piešķirtā finansējuma atgūšanas procesu.

Covid-19 krīze aviācijas nozari skāra īpaši smagi. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Ministru kabinets nedēļas laikā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas – jau 2020. gada 17. martā – pieņēma lēmumu atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Arī citās valstīs tika noteikti lidojumu ierobežojumi – tas negatīvi ietekmēja aviācijas nozari visā pasaulē.

Aviācijas nozares Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas finansējums (305 912 210 eiro) ar Ministru kabineta lēmumiem 2020. gadā operatīvi tika novirzīts triju nozares kapitālsabiedrību – VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS), airBaltic un lidostas “Rīga” – pamatkapitāla palielināšanai. Valsts kontrole veiktajā pārbaudē vērtēja divām pirmajām kapitālsabiedrībām piešķirtā finansējuma pieprasījumu pamatotību un tā faktisko izlietojumu. Lidosta “Rīga” 2020. gadā plānoto atbalstu vēl nesaņēma, jo tas netika saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Lēmums par atbalsta sniegšanu airBaltic tika skatīts vairākās Ministru kabineta sēdēs, kā arī tam tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums. 250 miljoni eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai tika piešķirti ar mērķi kompensēt Covid-19 radītos zaudējumus, nodrošināt uzņēmuma likviditāti ilgtermiņā, kā arī ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un situācijas stabilizēšanai nozarē kopumā. Sešus miljonus eiro pamatkapitāla palielināšanai saņēma LGS, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.

Nepieciešamais pamatkapitāla palielinājuma apjoms tika aprēķināts, prognozējot zaudējumu apjomu, bez norādēm, kādu tieši pasākumu vai izdevumu segšanai līdzekļi tiek piešķirti. Līdz ar to Valsts kontrole secina, ka valsts līdzekļi primāri ir novirzīti tam, lai aviācijas nozares kapitālsabiedrības spētu turpināt savu darbību. Savukārt to, vai valsts ieguldījums ir devis rezultātu, varēs vērtēt tikai ilgtermiņā. Tas būs sasniegts, ja aviācijas nozares kapitālsabiedrības turpinās darbību, būs pārvarēta Covid-19 krīze un situācija nozarē stabilizēsies, kā arī valsts noteiktajā termiņā atgūs 250 miljonu eiro ieguldījumu.

Atbalsts air Baltic jeb kā būtu, ja nebūtu Covid-19 krīzes…

Operatīvo 2020. gada finanšu datu analīze liecina, ka atbalsts airBaltic darbības turpināšanai bija nepieciešams un pamatots, jo uzņēmuma finanšu situācija 2020. gadā ir bijusi vēl smagāka, nekā tas maijā tika prognozēts, – zaudējumi bija lielāki nekā prognozētie 252,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, ieņēmumu apmērs samazinājies par 71 %.

Pieņemot lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, Ministru kabinets bija informēts par airBaltic saimnieciskās darbības un finanšu rādītājiem un faktisko situāciju uzņēmumā. Tostarp 2019. gadā veiktās obligāciju emisijas saistības faktiski ierobežoja citus iespējamos uzņēmuma finansēšanas risinājumus, piemēram, aizņēmumu veidā vai citu valsts atbalsta pagaidu pasākumu veidā. Tādēļ valdības izvēle bija visai ierobežota. Šajā situācijā Latvijas valdība pieņēma politisku lēmumu – atbalstīt nacionālo aviokompāniju.

Kaut arī atbalsta sniegšanas nepieciešamība ir pamatota tikai ar Covid-19 krīzes izraisītajām sekām, revidenti secina, ka arī pirms Covid-19 pandēmijas airBaltic finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka ieguldījums airBaltic pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.

Eiropas Komisijas lēmumā ir noteikti airBaltic valsts atbalsta saņemšanas nosacījumi. Tie saistīti ar ieguldījuma 250 miljonu eiro apmērā atgūšanu piecu līdz septiņu gadu laikā, kā arī nosaka papildu rīcību, ja pēc septiņiem gadiem nav veiktas noteiktās darbības valsts ieguldījuma atgūšanai.

Bet 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas – līdz 2021. gada augustam – valdībai Eiropas Komisijai ir jāiesniedz stratēģija valsts līdzdalības daļas samazināšanai airBaltic pamatkapitālā. Šajā stratēģijā jāiekļauj airBaltic plāns darbības turpināšanai un valsts ieguldīto līdzekļu izmantošanai, grafiks atlīdzības piešķiršanai un valsts ieguldījuma atmaksai, kā arī pasākumi, kurus airBaltic un valsts veiks, lai ievērotu atmaksas grafiku.

Līdz ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu airBaltic Latvijas valstij piederošā akciju daļa no 80,05 % ir pieaugusi līdz 96,14 %, otram akcionāram – Larsam Tūsenam – ar viņam pilnībā piederošo SIA “AIRCRAFT LEASING 1” pieder 3,86 %.

Uzraudzība pār 250 miljonu eiro ieguldījuma atgūšanu jāstiprina

Vērtējot Satiksmes ministrijas izveidoto kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, Valsts kontrolei nākas secināt, ka jāstiprina airBaltic sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzība. Satiksmes ministrijas izveidotā airBaltic darbības rezultātu novērtēšanas uzraudzības sistēma ir pilnveidojama, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu. Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz airBaltic vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā.

Valsts kontroles ieskatā, pilnveidojams ir arī sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par airBaltic, neaprobežojoties vien ar airBaltic darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem.

Ņemot vērā valsts ieguldījuma airBaltic pamatkapitālā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, Valsts kontroles ieskatā, Ministru kabinetam būtu jāizstrādā īpaša kārtība valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, tajā ietverot pieņemto lēmumu, mērķu un rezultātu uzraudzības mehānismu, izpildes termiņus un atbildīgās personas. Vienlaikus ir būtiski ar pārvaldības pasākumiem nemazināt kapitālsabiedrības valdes un padomes atbildību.

LGS rēķinājās ar sliktāko scenāriju, taču faktiskā situācija izrādījās labāka

Veiktajā pārbaudē par papildu finansējuma piešķīrumu LGS Valsts kontrole secināja, ka 2020. gada martā, pieprasot palielināt pamatkapitālu, LGS ir balstījusies uz pesimistiskāko scenāriju prognozējamo notikumu attīstībā un aprēķinājusi, ka līdz 2020. gada beigām būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi sešu miljonu eiro apmērā. Tomēr uzņēmuma faktiskā naudas plūsma izrādījās labāka, nekā sākotnēji plānots. 2020. gada beigās LGS naudas līdzekļu atlikums bija 9,6 miljoni eiro. Revidenti secina, ka LGS izmaksu segšana 2020. gadā bija iespējama no LGS pašas līdzekļiem arī bez pamatkapitālā ieguldītajiem sešiem miljoniem eiro, tomēr to ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī nevarēja precīzi prognozēt. LGS piešķirto finansējumu plāno izmantot 2021. gadā, lai nodrošinātu valstij un tās drošībai būtisko uzdevumu izpildi.

Revīzijas materiāli ir iesniegti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam. Satiksmes ministram par revīzijas secinājumiem un ieteikumiem nosūtīta valsts kontroliera parakstīta vēstule.