Eiro ieviešanas projekta vadītāja Latvijā Sanita Bajāre skaidro, ka «Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izmaksas» – gan tirgotājiem, gan bankām un citiem uzņēmumiem izmaksas, kas saistītas ar pāreju no latiem uz eiro, būs jāsedz pašiem, raksta Apollo.lv.

Tomēr tieši šīs izmaksas ārvalstu investoru, kuru piesaiste ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija šobrīd tik ļoti sākusi censties un gatavoties, lai atbilstu eiro kritērijiem, ir viens no negatīvāk vērtētajiem aspektiem. Lai gan Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras veiktā vācu investoru aptauja Igaunijā liecina, ka lai gan 69% investoru eiro ieviešanu Igaunijā  vērtē pozitīvi, vācieši norāda arī uz vairākiem mīnusiem. 45% pie negatīvajām lietām pieskaita izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, bet 27% – cenu kāpumu. Pie mīnusiem tiek pieskaitīts arī ražošanas izmaksu pieaugums un iespējamais darbaspēka izmaksu kāpums.

Cik valstij izmaksās eiro ieviešanas organizatoriskā puse, rēķināts visticamāk netiks, jo kā norāda Bajāre – ierēdņi šo darbu darīs, pārdalot savus esošos pienākumus.

Savukārt, valstij visdārgāk izmaksās dažādu informācijas sistēmu pielāgošana jaunajai valūtai. Tieši cik – tas varētu būs skaidrs tikai vasaras beigās. Otrs lielākais izdevumu postenis ir informācijas kampaņas izdevumi, kas parasti esot apmēram viens eiro uz iedzīvotāju – tātad Latvijas gadījumā – vismaz divi miljoni eiro.

Vēl Latvijai būs jāiemaksā eiro stabilizācijas fondā apmēram 150 miljoni eiro un tas jāizdara piecu gadu laikā. Cik izmaksās eiro monētu kalšana un banknošu izgatavošana – to Latvijas Banka attiecās izpaust.

Bajāre skaidro, ka «neviens nevar nosaukt konkrētu ciparu», un arī Igaunija esot mudinājusi Latviju necensties saskaitīt katru latu, kas būs nepieciešams eiro ieviešanai.

Toties to cik izmaksās eiro neieviešana – to gan Latvijas Banka jau ir saskaitījusi – tie ir 1,4 miljardi latu, kurus desmit gados samaksāsim vairāk par aizdevumu. Tiesa gan – arī šis skaitlis balstīts uz daudziem pieņēmumiem. Kā norāda eiroskeptiķi – lētāka pārfinansēšanās nav tik tieši saistāma ar atrašanos eirozonā.

Britu ietekmīgās avīzes «Sunday Times» ekonomikas redaktors Deivids Smits raidījumam skaidro: «Viens no argumentiem būt eirozonā – jūs uzreiz iegūstat uzticību kā daļa no stirpas valūtas kopības. Bet tas nozīmētu – jums nekad nevajadzētu maksāt augstas procentu likmes par valdības parādu kā Grieķijai un Īrijai ir vajadzējis darīt. Šīm valstīm iemesli būt eirozonā ir ievērojami samazinājušies.» Viņš arī norāda, ka 2014.gadā, kas Latvija ieplānojusi iestāties eirozonā – tā var izskatīties jau citādāk – valstu skaits, kas būs eirozonā, var mainīties – dažas valstis no eirozonas var tuvāko gadu laikā aiziet.