„No kopējā trīs miljardu latu piešķīruma 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā projektu īstenotājiem ir izmaksāts viens miljards latu, kas ir būtiskas investīcijas Latvijas ekonomikā, ņemot vērā, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem finanšu instrumentiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos,” uzsver Aleksandrs Antonovs.
Veicot ES fondu ietekmes uz Latvijas ekonomiku analīzi, kopumā ir novērtēts, ka ES fondiem ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta, darba ražīguma un nodarbinātības pieaugumu. Tā piemēram, ieguvumi no ES fondu ieguldījuma nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanā pēc apjoma vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Latvijas ieguldīto ES struktūrfondu finansējumu. Katrs nodarbinātības veicināšanā ieguldītais lats radījis vairāk kā trīs latu atdevi tautsaimniecībā, kas uzskatāms par augstu ieguldījumu efektivitātes rādītāju.
Turklāt jāatminas, ka Latvija ir saņēmusi no ES jau pirmsstrukturālo fondu finanšu palīdzību (pirms iestāšanās ES), kā arī struktūrfondu atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā 2004.–2006. gadā. Kopumā 2004.–2006. gadā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas ES struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro (461,5 miljonu latu) apmērā.
Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi ES fondu progresu Latvijā, atzīstot to kā labu pat šī brīža ekonomiskajā situācijā. Eiropas Sociālā fonda apguvē Latvija uzrāda labākos rezultātus starp ES dalībvalstīm.
Informācija par 2007.–2013. gada periodu
Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2007.-2013. gada periodā ir 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015. gada beigām. Latvijā ES fondu līdzekļi tiek plānoti trīs virzienos jeb darbības programmās – „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, „Infrastruktūra un pakalpojumi”.
Līdz 2011. gada 31. martam kopumā ES fondu projekti apstiprināti par 2,4 miljardiem latu jeb par 78,4%, noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 2, 3 miljardiem latu jeb 75,2% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 989,2 miljoni latu jeb 31,1% no pieejamā ES fondu finansējuma.
Informācija par aktivitāti „Latvijas kultūras un vēsturisko mantojumu saglabāšana”
ES fondu ieguldījums Latvijas kultūras un vēsturisko mantojumu saglabāšanā 2007.–2013. gada periodā tiek īstenots trīs aktivitāšu ietvaros, kas paredz valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un tūrisma produktu attīstību, sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, kā arī aktivitātē, kas paredz atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā.
Miljardā lata saņēmēja projekta “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” ietvaros plānots pilnībā pabeigt Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanu, lai apkārtne un telpas būtu pieejamas visām sociālajām grupām. Projektu plānots īstenot trīsdesmit mēnešos, tā kopējās izmaksas paredzētas ~1,4 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir ~1,2 miljoni latu.
Savukārt projekta pirmajā kārtā 2004.-2006.gada perioda ietvaros tika restaurēta un rekonstruēta Bauskas pils jaunākā daļa, iekļaujot to starptautiski atpazīstamā kultūrtūrisma maršrutā Mežotne-Bauska-Rundāle un izveidojot tematiski saistītu tūrisma objektu tīklu kompaktā teritorijā, ceļa “VIA Baltica” areālā. Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni trīs miljonu latu apmērā.
Informācija par 2004.–2006.gada periodu
Latvija, 2004. gada 1. maijā kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir noteiktajā termiņā veiksmīgi apguvusi visus pirmos līdzekļus, kas bija pieejami no ES struktūrfondiem 2004.–2006. gada periodā. Kopumā šajā laikā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas ES struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro (461,5 miljoni latu) apmērā no četriem fondiem – Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.
Kopumā Finanšu ministrija secina, ka ES struktūrfondu investīcijas nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, ko Latvijas nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursu palīdzību.
