Degviela un
alkohols jau šobrīd ir kontrabandas galvenās preces, kas veido ievērojamu daļu
ēnas ekonomikas. Ja vēl vairāk tiks palielināts akcīzes nodoklis stiprajam
alkoholam un benzīnam, tas nozīmēs, ka pieaugs pieprasījums pēc šīm precēm
kontrabandas ceļā un samazināsies valsts budžeta ieņēmumi, ko tā iegūtu no
nomaksātajiem nodokļiem.

Valdības izstrādātās prognozes budžeta ieņēmumiem
nesakrīt ar LPUF nozares ekspertu aprēķiniem.

Uldis Ronis, LPUF valdes
priekšsēdētājs: „Viennozīmīgi valsts budžets finansiālajā ziņā iegūtu vairāk, ja
budžeta konsolidācijas pasākumi netiktu veikti uz nodokļu palielināšanu.
Piemēram, šobrīd jau vairākus mēnešus nodokļu ieņēmumi no stiprā alkohola
pārspēj prognozēto. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vairāk iegādājas legālo alkoholu
un samazinās ēnu ekonomikas īpatsvars šajā sektorā. Ar vienu lēmumu palielināt
akcīzes nodokli tiks mainīti spēles nosacījumi un palielināsies pieprasījums pēc
nelegālās izcelsmes alkohola. Pēc mūsu aprēķiniem fiskālā ietekme būs negatīva –
nodokļos tiks samaksāts vismaz par 4 miljoniem latu mazāk. Ja netiktu
palielināts akcīzes nodoklis šai produktu kategorijai, budžeta ieņēmumi būtu
vismaz par 3 miljoniem latu vairāk nekā šobrīd valdība prognozē ar paaugstināto
akcīzes nodokli. Rezultātā ar vienu neapdomīgu lēmumu valsts zaudēs vismaz 7
miljonus latu.”

Kā norāda Uldis Ronis, LPUF neatbalsta arī akcīzes
nodokļa benzīnam palielināšanu, jo šāds lēmums palielinās nelegālās izcelsmes
degvielu Latvijā, kā arī vistiešākajā veidā negatīvi ietekmēs pārtikas
uzņēmumus, no kuriem lielākā daļa autoparkā esošie transportlīdzekļi darbojas uz
benzīna. Šāda lēmuma rezultātā, pirmkārt, pieaugs produkcijas pašizmaksa. Ir
aprēķināts, ka vienam vidēji lielam pārtikas ražotājam loģistikas izmaksas no
akcīzes nodokļa degvielai palielināšanas pieaugs apmēram par 30 tūkstošiem latu.
Otrkārt, kopā ar citiem valdības lēmumiem mazināsies iedzīvotāju pirktspēja, kā
rezultātā samazināsies realizētās pārtikas produkcijas apjomi, darba vietas un
valsts budžeta ieņēmumi no pārtikas ražotāju samaksātajiem
nodokļiem.

Šobrīd jau droši varam apgalvot, ka valstij būs jācīnās ar
jaunu problēmu – inflāciju, ko zināmā mērā veicina arī valdības pēdējā laikā
pieņemtie lēmumi (degviela, PVN, elektroenerģija, gāze, darbaspēka nodokļu
palielināšanās, u.tml.), kas kopā ar izejvielu cenu kāpumu pasaulē negatīvi
ietekmē pārtikas ražotājus un produkcijas pašizmaksu.