Tas izpelnījās uzņēmēju un ekspertu sašutumu, jo šāda likme padarīja minēto nodokli absurdu. Nodokļa slogs mazajiem uzņēmējiem pieaugtu, nevis samazinātos, un līdz ar to bija iespējams, ka šo nodokli vispār neviens nemaksās. Saeimas deputāti, lemjot par mikrouzņēmuma nodokli, nolēma samazināt likmi līdz 9 procentiem no apgrozījuma, raksta NRA.LV.
Mikronodokli izvēlas piektdaļa
Mikronodokļa izdevīgumu līdz marta sākumam bija saskatījušas teju 10 000 juridiskās un fiziskās personas, kā arī individuālie komersanti. Tiesa, ne visi, kuri to vēlas, tiek atzīti par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, turklāt ir arī daļa tādu, kuri, pat saņemot šo statusu, vēlāk atsakās no tā un izvēlas maksāt nodokļus vispārējā kārtībā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju līdz marta sākumam kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji bija reģistrējušies 9280 uzņēmēji, tajā skaitā 6042 juridiskās personas, tas ir, aptuveni 18 procenti no uzņēmumiem, kuri varētu atbilst mikrouzņēmuma statusam.
Izstrādājot mikrouzņēmuma nodokļa likumprojektu, Finanšu ministrija balstījās uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem par 2008. gadu, proti, tad mikrouzņēmumu kritērijiem atbilda 32 200 sabiedrību ar ierobežotu atbildību, no kurām 10 300 darbojas ar zaudējumiem un 9900 vispār neveica saimniecisko darbību, kā arī 83 200 saimnieciskās darbības veicēji.
Mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana valstij izmaksājusi dārgi. Pēc Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājas Baibas Melnaces skaidrotā, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2010. gadā šā nodokļa ieviešanai Valsts ieņēmumu
dienestam papildus piešķirti 98 730 lati, savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai – 6030 lati. To, cik šā nodokļa administrēšana varētu izmaksāt šogad, FM speciāliste nevarēja pateikt.
Arī par plānotiem ieņēmumiem skaidrības nav. "Ieņēmumu plānā nav paredzēts atsevišķs mikrouzņēmuma nodoklis, jo tas tiek sadalīts pa pārējiem nodokļu veidiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, sociālo nodokli," skaidroja B. Melnace. Mikrouzņēmuma nodokļa likumprojektā gan bija minēti provizoriskie ieņēmumi – pērn tika plānots ieņemt 175 000 latu, šogad – 525 000 latu (šī prognoze bija balstīta uz 20% likmi). Reāli samaksātās summas būtiski atšķiras no sākotnēji plānotā – pērn šajā nodoklī iekasēts 26 450 latu, šogad divu mēnešu laikā – aptuveni 383 000 latu. Vislielākais šā nodokļa ieņēmums bija janvārī – tad uzņēmēji bija iemaksājusi 299 800 latu, kas ir 34 reizes vairāk nekā decembrī, kad tika iekasēts vien 8700 latu. B. Melnace to skaidro ar Mikrouzņēmuma nodokļa likumā noteikto, proti, šis nodoklis maksājams reizi ceturksnī, un janvārī uzņēmēji maksājuši par 2010. gada ceturto ceturksnī.
Kas ir ieguvēji?
Ieviešot mikrouzņēmuma nodokli, valsts cerēja, ka tādā veidā tiks palielināta ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aktivitāte, uzsākot uzņēmējdarbību, kas savukārt stimulēs personu nodarbinātību, darbaspēka piesaisti un ienākumu gūšanu. Vai tas ir sasniedzis mērķi, pateikt neviens nevar. Šo nodokli, protams, izvēlas maksāt arī daļa jaundibināto uzņēmumu, taču informācijas, cik to vidū ir tādu, kuri ir izveidoti, sadaloties kādam esošam uzņēmumam, lai pielāgotos mikrouzņēmuma statusam, nav.
Arī ne visiem mikrouzņēmumiem šis nodoklis ir izdevīgāks par vispārējiem uzņēmējdarbības nodokļiem. Tā kā nodokļa lielums ir atkarīgs no apgrozījuma, nevis peļņas, tad izdevīgs tas varētu būt lielākoties pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir minimāli saimnieciskās darbības izdevumi un ir vairāki darbinieki. Šis nodoklis varētu būt kārdinošs, piemēram, grāmatvedības firmām, apavu labotājiem, frizieriem, bet ne ražotājiem vai tirgotājiem.
Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, vidējā nodokļa summa, ko šogad maksājis viens mikrouzņēmums, ir aptuveni 233 lati ceturksnī, tas ir, 78 lati mēnesī. Tas nozīmē, ka šo uzņēmumu vidējais apgrozījums mēnesī nav pārsniedzis 855 latus. Likumā noteiktā robežšķirtne, kas ļauj piemērot mikronodokli, ir 70 000 latu apgrozījums gadā.
