Kā liecina Swedbank aptaujas dati, iedzīvotāji aizvien vairāk domā par esošā mājokļa uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīviem risinājumiem. Kopumā pusei (51%) iedzīvotāju tuvākā gada līdz trīs laikā ir plāns veikt dažādus uzlabojumus savam mājoklim. Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs apsvērtu iespēju mainīt savu dzīvesvietu uz videi draudzīgāku un energoefektīvāku ar mērķi samazināt ikmēneša uzturēšanas izmaksas.
Visbiežāk iedzīvotāji plāno atjaunot kādu no mājoklī esošajām telpām, piemēram, virtuvi vai vannas istabu (60%), kam seko vispārēji uzlabojumi interjerā (43%). Zīmīgi, ka katrs trešais (30%) plāno uzlabot mājokļa energoefektivitāti, investējot dažādos risinājumos tās paaugstināšanai, kā arī atjaunot problemātiskās vietas mājokļu konstrukcijās, piemēram, nomainīt jumtu un tamlīdzīgi (24%). Visbiežāk šādiem mājokļa labiekārtošanas vai pārbūves darbiem iedzīvotāji plānojuši tērēt līdz 3000 eiro (27% aptaujāto). Trešdaļa aptaujāto gan norāda – valsts atbalsts, kā arī izdevīgāki finansēšanas nosacījumi noteikti motivētu investēt esošo mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.
Kā atzīst Swedbank būveksperts Gatis Pūcītis, energoefektivitātes uzlabošanu var veikt pakāpeniski, nebūt tam neatvēlot ļoti lielu budžetu. “Šobrīd daudzu ģimeņu iespējamais nākotnes mājoklis ir pirms desmit un vairāk gadiem celtās ēkas, jo tās visbiežāk nonāk pārdošanā. Šo māju pircējiem vai arī pašiem īpašniekiem, domājot par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, būtu ieteicams primāri apsvērt logu nomaiņu, fasādes un jumta/pārseguma siltināšanu un siltummezgla pārbūvi. Tieši siltināšanas darbi, kā arī logu un durvju nomaiņa būtu jāapsver, ja mājokļa renovācijai atvēlētais budžets ir ierobežots. Šie energoefektivitātes pasākumi visbiežāk nes lielāko ietaupījumi. Līdz ar to būs iespēja ātrāk atgūt ieguldīto naudu, nepārmaksājot par ēkas uzturēšanu. Kopumā iedzīvotāji daudz vairāk pievērš uzmanību mājokļu energoefektivitātei, un paredzams, ka nākamajos gados tieši energoefektivitāte kļūs par nekustamo īpašumu jomas flagmani. Ņemot vērā, ka izmaksas par mājokļa uzturēšanu veido nozīmīgu daļu ģimeņu budžetā, arvien vairāk iedzīvotāju raudzīsies, kā tās samazināt ar energoefektīvāka mājokļa palīdzību.”
Pilsētu centri paliek arvien tukšāki – cilvēki biežāk izvēlas dzīvot Pierīgā vai laukos
Lai arī šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu esošo dzīves vietu (60%), tomēr, ja būtu tāda iespēja, cilvēki daudz labprātāk pārceltos uz dzīvi Pierīgā (24%), kamēr ceturtdaļa – uz dzīvi laukos. Savukārt Rīgas centrā izvēlētos dzīvot vien 4% aptaujāto, bet kādā no reģionu lielākajām pilsētām – 10%. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, lietuvieši vairāk izvēlas dzīvot sava administratīvā reģiona centrā, kamēr igauņi – galvaspilsētā Tallinā.
Pandēmija un mājokļu cenas veicinājušas vēlmi dzīvot privātmājā
Piektdaļa iedzīvotāju labprāt mainītu esošo dzīves vietu uz privātmāju, liecina aptaujas dati. Vēl 13% vēlētos dzīvot mūsdienīgākā, augstākas kvalitātes mājoklī. Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs apsvērtu iespēju mainīt savu dzīvesvietu uz videi draudzīgāku un energoefektīvāku ar mērķi samazināt ikmēneša uzturēšanas izmaksas.
Arī Swedbank dati rāda – pērn 40% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos – 32%, bet Rīgā – 31%. Kopumā reģionos iedzīvotāji vairāk vēlas būvēt, nevis iegādāties jau esošas privātmājas. To ietekmē salīdzinoši zemais piedāvājums – kvalitatīvu mājokli iegādāties ir ļoti grūti.
“Pēdējā laikā aizvien izteiktāk novērojams, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas izrauties no lielpilsētu centra un mainīt dzīves vietu uz klusākiem piepilsētu rajoniem vai arī uz laukiem. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā. Līdz ko kopējā darījuma summa sasniedz 150 līdz 200 tūkstoši eiro, iedzīvotāji sāk izvērt starp dzīvokļa iegādi Rīgā vai privātmājā Pierīgā. Kā rāda mūsu dati, pērn vidējā summa, kas izsniegta mājokļa būvniecībai, sasniedz 165 000 eiro,” min Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis.
