Topošā ekonomisko lietu tiesnese Oksana Pulle-Čižova pēc “Nekā personīga” sižeta par aizdomīgo nespēju pamanīt iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu lūgusi atlikt tiesneša zvēresta nodošanu, uzstājot, ka nav bijis pamata aizdomām par viņas adminsitrēta uzņēmuma fiktivitāti, taču “Nekā personīga” rīcībā nonākuši dokumenti liecina – bijusī administratore apzinājās, ka firma saimniecisko darbību nav veikusi.

Nākamnedēļ darbu sāks jaunizveidotā Ekonomisko lietu tiesa. No izraudzītajiem deviņiem tiesnešiem, pie pienākumiem gan ķersies tikai astoņi. Oksana Pulle-Čižova lūgusi Valsts prezidentu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu. Šādu lēmumu viņa pieņēma pēc sarunas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tieslietu padomes vadītāju Aigaru Strupišu.

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigaru Strupišs uzsver: “Nonācām pie tāda viedokļa, ka šādā situācijā būtu laikam, acīmredzot, labāk lūgt prezidentu atlikt zvērestu, kamēr netiek noskaidroti visi apstākļi, kam arī viņa piekrita, jo, visu cieņu, viņa piekrita. Jo viņa arī negrib stāties amatā ar šādu šaubu ēnu.”

Šaubu ēnu radīja Pulles-Čižovas darbības SIA “Kazakov” maksātnespējas procesā. Šis uzņēmums trīs nedēļu laikā 2016.gadā slēdza darījumus ar desmitiem firmu visā Eiropā vairāku miljonu eiro vērtībā. “Šauļu banka” Latvijas firmas kontu slēdza, tajā iesaldējot pusmiljonu eiro.

Pēc papīriem firma nodarbojās ar telefonu un datortehnnikas tirdzniecību. Taču tā laika “Kazakov” īpašnieks Dairis Rītiņš intervijā “Nekā personīga” stāstīja, ka uzņēmums patiesībā bija fiktīvs. Darījumu patiesais mērķis bijusi PVN krāpšanas shēma.

Bijušais SIA “Kazakov” īpašnieks Dairis Rītiņš norāda: “Bija tāds piedāvājums, ka viņiem ir Eiropā PVN kaut kādi karuseļi vai shēmas, kur vajag tikai vienu personu. Viss notiks ārzemēs, Latvijā nekas nenotiks, preces nenotiks, būs tikai naudas plūsma, kas ies cauri. Par to piedāvāja naudu.”

“Kazakov” drīz nācās likvidēt. Tas atbilda visām fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Taču nozīmētā maksātnespējas administratore to neredzēja. 2017.gadā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka “Kazakov” darījumi bija PVN krāpšanas shēma, bet administratore krāpniekiem palīdzējusi.

“Par šo ziņojumu es neesmu informēta, lai gan saistībā ar parādnieka pārstāvju darbībām bija uzsākti vairāki kriminālprocesi SIA “Kazakov” maksātnespējas procesa ietvaros, taču ne no vienas tiesībsargājošās iestādes es nesaņēmu informāciju, ka šis uzņēmums būtu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā,” norāda bijusī SIA “Kazakov” maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova.

Par tiesnesi apstiprinātās administratores teiktajam pretrunā ir 2019. gada Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā minētie fakti.

Pirms maksātnespējas Rītiņam esot likuši mainīt “Kazakov” adresi. Tas darīts, lai tiktu pie vajadzīgā tiesneša. Septembrī par firmas oficiālo atrašanās vietu kļuva grausts Jūrmalā. Tobrīd firma kontā turpināja saņemt un pārskaitīt naudu.

Uzņēmuma deklarētajā adresē Jūrmalā 2016. gadā oktobrī viesojās Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Viņi secināja, ka ēka atrodas kritiskā stāvoklī. Telefonu un datoriekārtu vairumtirgotāju VID te neatrada.
Pāris nedēļas pēc VID vizītes “Kazakov” adresi mainīja vēlreiz. Firmu reģistrēja dzīvoklī Rīgā, Purvciemā. Tur nodokļu inspektori satika divas personas ar kustību traucējumiem, kas par miljonu biznesu neko nezināja.

Pati Pulle-Čižova paskaidrojumos tiesai apšaubīja, ka “Kazakov” darījumi bija reāli. Viņa rakstīja, ka “jau kopš 2016. gada 9.septembra vai pat agrāk SIA “Kazakov” saimniecisko darbību faktiski neveica”. Kādēļ fiktīvā uzņēmuma kreditoru prasījumus administratore tomēr neapšaubīja, rakstiskā atbildē viņa skaidro ar to, ka daļai darījumu ar papīriem viss bija kārtībā.

Bijusī SIA “Kazakov” maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova norāda: “Maksātnespējas procesā tika konstatēti gan tādi preču piegādes darījumi, kuri bija noformēti tikai dokumentāli un pēc kuriem nedz preču piegāde, nedz samaksa netika veikta, gan tādi preču piegādes darījumi, pēc kuriem bija veikta preču apmaksa, bet piegāde nav notikusi. Darījumi, kuros konstatēts, ka kreditori nav veikuši preču piegādi un SIA “Kazakov” nav veicis preču apmaksu, bija apstrīdēti un ar spēkā stājušiem tiesu nolēmumiem atzīti par spēkā neesošiem. Savukārt darījumi, kuros kreditori veica samaksu par precēm, kuras SIA “Kazakov” nav piegādājis, netika apstrīdēti. Papildus norādu, ka kreditori, kuri veica samaksu par precēm, bet preces nav saņēmuši, ir atzīti par cietušajiem kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar SIA “Kazakov” amatpersonas Daira Rītiņa iespējamām noziedzīgām darbībām.”

Likumsargi “Kazakov” darbības izmeklēja. No dienestiem citās Eiropas valstīs tie saņēma informāciju, ka firmas darījumu partneri pieķerti finanšu noziegumos. Latvijas policija konstatēja tikai naudas piesavināšanos.

“Ir skaidrs, ka tur ir ļoti daudzi kritiski signāli tajā procesā un uzņēmums ir atzīstams kā riskants, un arī medijos izskanējusī informācija no parādnieka pārstāvja puses, viņa vārdiem norāda uz tādām, par ko mums stāsta arī Finanšu izlūkošanas dienests, uz tādām klasiskajām naudas atmazgāšanas shēmām,” norāda Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietniece uzraudzības jautājumos Alla Ličkovska.

Lai pierādītu, ka “Kazakov” partneri ir reāli uzņēmumi, advokāts Kārlis Tračums šonedēļ saorganizēja videokonferenci. Firmu amatpersonas apgalvo, ka likumsargu datu bāzēs viņi nonākuši nejaušību dēļ.

“Futur International Import Export” (Beļģija) pārstāvis uzsver, ka visas iepriekš minētās apsūdzības, kas ir “Interpola” sistēmā, nekad nav pierādītas un neviens no direktoriem nekad nav notiesāts.

“Viņi izmeklēja mūsu uzņēmumu, viņi atnāca pie mums, mums viņiem bija jāiedod dokumenti, rēķini, viss. Beigās mēs visu izdarījām pareizi, tas nekad nenonāca tiesā,” norāda “Rimatel” (Nīderlande) pārstāvis.

Tikmēr “Phone Global Service” (Itālija) pārstāvis atklāj, ka viņa saistība ir tikai tāda, ka bijis viņu piegādātājs. “Kā jūs zināt, ja ir uzņēmums, kam ir šāda problēma, policija iet pie visiem saistītajiem,” viņš pauda.

Līdz šim skaļākais PVN krāpšanas shēmas piemērs Latvijā bija SIA “Vundera”. Firma 2006. gadā apgrozīja 400 miljonus latu un kļuva par Latvijas lielāko uzņēmumu. Laikraksts “Dienas Bizness” Spānijā uzgāja firmas oficiālo īpašnieku. Viņš stāstīja, ka tirgo datorus un mikroshēmas. “Vunderas” darījumu partneri Anglijā apgalvoja, ka pirkusi smaržas un skuvekļus. Kad firmu sāka izmeklēt Valsts ieņēmumu dienests un “Eiropols”, tā jau bija pārrakstīta Rīgas patversmē deklarētai sievietei.

Kopš “Vunderas” gadījuma pagājuši 15 gadi un PVN krāpnieku metodes kļuvušas gudrākas.

“Nu, protams, ka otrā pusē ir tādas personas kā es, kuri kaut ko jau pasaka, ka ir bijuši darījumi. Jo mans uzdevums bija vienmēr apstiprināt darījumu. Par to tad es arī dabūtu atlīdzību, ka es visu laiku apstiprinu darījumus,” skaidroja bijušais SIA “Kazakov” īpašnieks Dairis Rītiņš.

Šaubu izklīdināšanai par Pulles-Čižovas piemērotību tiesneses amatam tieslietu ministrs pieprasīja informāciju no Maksātnespējas kontroles dienesta. Tas secina, ka administratore darbojusies atbilstoši likumiem. Līdz pērnajam gadam administratoriem nebija atbildības par naudas atmazgāšanas nepamanīšanu.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietniece uzraudzības jautājumos Alla Ličkovska
“Es pieļauju, mums turpmāk praksē visiem tas būs tāds ļoti labs piemērs, uz ko turpmāk skatīties un no kā mācīties, bet man arī gribētos pieteikt, ka tajā 2016. un 2017. gadā izpratne par to, kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ir bijusi pavisam cita nekā viņa ir šobrīd. Es pieļauju gan mums, gan noteikti arī administratoriem. Tāpēc es domāju, ka man šobrīd pateikt, vai administratorei bija jāapzinās, vai tie darījumi no tāda naudas atmazgāšanas viedokļa veido veselu shēmu, vai tas viņai bija jāzina, es nevaru šādu apgalvojumu paust. (…) Par daļu no šiem uzņēmumiem administratore bija pieņēmusi lēmumu neatzīt tos kreditoru prasījumus, un tie lēmumi, ar ko es biju arī iepazinusies, ar tiesas lēmumiem, ko tiesa pēc tam vērtēja ir profesionāli un pamatoti. Kāpēc nav iekļauti tie pārējie ar tādu pašu pamatojumu, vai tā tiešām ir neizpratne vai nevērība, man ir grūti pateikt, es nevaru izdarīt tādu secinājumu.

Tieslietu padome vēl gaida Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumu. Tad Strupišs lūgs Pulles-Čižovas gadījumu izvērtēt tiesnešu Ētikas komisijā.

“Vienkārši ir jāvērtē, vai konkrētie apstākļi dod vai nedod pamatu pārmest kaut ko šim cilvēkam, ka viņš kaut ko ne tā būtu izdarījis pēc ētikas principiem vai pēc likuma. Ja pēc likuma, tad ir kriminālatbildība, administratīvā atbildība. Ja pēc ētikas principiem, nu tad nevajadzētu kļūt par tiesnesi,” pauda Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumu administratoram, pārņemot firmu, jāsaprot, ar ko tā nodarbojusies, vai firma reāli ir strādājusi. Ja ir aizdomas par nelikumībām, jāinformē likumsargi.