Neraugoties uz cerīgajām publiskajā telpā izskanējušajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, visi pētījumā mērītie indikatori pēc ilgāka kāpuma strauji atgriezušies tādā līmenī, kādā tie bija pirms gada. Šāds kritums pirmo reizi pēc ilgāka perioda bez izņēmumiem vērojams visos indikatoros – ekonomiskās situācijas tagadnes un nākotnes vērtējumos, ģimenes materiālā stāvokļa tagadnes un nākotnes vērtējumos, valdības darbības un laba darba atrašanas iespēju vērtējumos.
Kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss februārī, salīdzinot ar janvāri, krities no -36 līdz -44. Īpaši straujš kritums – par 12 punktiem – vērojams kopējās situācijas attīstības vērtējumā, jeb, citiem vārdiem sakot, februārī krietni vairāk iedzīvotāju nekā iepriekšējos mēnešos izteikuši viedokli, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā. Vēl straujāks kritums šajā indeksā piedzīvots vienīgi 2008. gada nogalē – par 16 punktiem.
Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu, savukārt par 8 procentu punktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija patlaban ir nemainīga – tā nekļūst nedz labāka, nedz sliktāka.
Tāpat par četriem procentu punktiem mazinājies respondentu skaits, kuri domā, ka turpmāko 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija uzlabosies, bet par deviņiem procentu punktiem (no 31% uz 40%) februārī pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri turpmākā gada laikā sagaida, ka ekonomiskā situācija kļūs vēl sliktāka. Līdzīgas tendences, kaut arī pesimisma pieaugums šai ziņā ir nedaudz mērenāks, vērojamas arī iedzīvotāju vērtējumos par viņu ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli un tā prognozēm pēc gada.
No 80% līdz 84% februārī arī pieaudzis vērtējums, ka Latvijā patlaban ir ļoti grūti atrast labu darbu, bet vienu no lielākajiem kritumiem „DnB NORD Latvijas barometra” nemainīgo indikatoru sadaļā piedzīvojis iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo valdības darbu. Kopumā neapmierināti ar to ir 87% respondentu (salīdzinājumam – janvārī šis rādītājs bija 80%), turklāt īpaši krasas atšķirības ir vērtējumā „ļoti neapmierināti” – janvārī šādu atbildi norādījuši 35%, bet februārī – 43% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt par četriem procentu punktiem krities pozitīvais novērtējums valdības darbam.
Viktors Makarovs, politikas centra „EuroCivitas” direktors, vērtējot kritumu indikatoros, saka: „Gandrīz visi „DnB NORD Latvijas barometra” rādītāji ir identiski pirms gada reģistrētajiem, taču konteksts visticamāk mainījies. Tūlītējs ekonomiskais sabrukums pašlaik nedraud, un budžeta konsolidācijas pasākumi vairs nav nekas jauns, taču ir nākusi izpratne par to, ka esošā krīze ir dziļāku ilgtermiņa sociāli ekonomisko problēmu vēstnesis. Pirmā iedzīvotāju reakcija, to apjēdzot, ir pesimisms, bezspēcības sajūta un rīcībspējas paralīze. Nākotne rādīs, vai tam sekos apņēmība un drosme izvirzīt un īstenot ilgtermiņa vīzijas un risinājumus, vai arī sabiedrības apziņā nostiprināsies fatālisma sajūta.”
Savukārt DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš rezumē: „Latvijas ekonomika patlaban ražo pozitīvus un brīžiem pat ļoti pozitīvus „cietos” datus, piemēram, janvārī preču eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaudzis par 51%, kas ir visu laiku rekords. Noskaņojuma svārstības iekšējā tirgū eksportu neietekmēs, taču ekonomika nevar augt, tikai pateicoties eksportam, – ir jāaug arī iekšējam patēriņam. Līdz ar to joprojām ir risks, ka negatīvais noskaņojums būtiski bremzēs arī „objektīvās” realitātes uzlabošanos. Tāpēc sabiedrisko procesu komentētājiem nāksies nodarboties ar akrobātiku – informēt sabiedrību par riskiem, taču darīt to tik maigi un saudzīgi, lai nevienu pārāk nesabiedētu. Tas gan savukārt gandrīz garantē, ka stratēģiski nepieciešami, bet tuvākajā nākotnē nepatīkamas sekas radoši lēmumi varētu netikt pieņemti.”
Pēc ekspertu domām, ar šo pesimismu vispārējās situācijas vērtējumā loģiski saistīti ir arī iedzīvotāju uzskati par „DnB NORD Latvijas barometra” mainīgajā daļā uzdotajiem jautājumiem, kas raksturo attieksmi pret emigrāciju uz ārvalstīm un iespējamā ārvalstu darbaspēka ierašanos Latvijā.
Gandrīz četras piektdaļas jeb 79% aptaujāto atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju došanās strādāt un dzīvot uz ārvalstīm ir nopietna problēma ar ilglaicīgu ietekmi uz valsts nākotni, 9% to uzskata par nozīmīgu, tomēr īslaicīgu problēmu, bet tikai 6% norādījuši, ka tā nebūt nav tāda problēma, par kādu tiek iztēlota.
Kā būtiskākos zaudējumus, ko iedzīvotāju izceļošana rada Latvijas sabiedrībai, vairāk nekā 60% norādījuši sadzīviskas problēmas mājās palicējiem (šķiras ģimenes, bērni, kas aug bez vecākiem utt.), kā arī to, ka īpaši apdraudēti ir lauku reģioni, jo tieši no tiem aizbrauc visvairāk cilvēku. Tikai trešajā vietā zaudējumos ierindojas lielāka slodze valsts sociālajam budžetam, jo palicējiem ar ierobežotiem līdzekļiem jāturpina uzturēt darbnespējīgie iedzīvotāji – tie, kas saņem pensijas, pabalstus un citus atvieglojumus, kas tiek nodrošināti no nodokļu maksājumiem. Šādi uzskata 55% aptaujāto. Tikai nedaudz mazāk – 52% respondentu – norādījuši arī, ka līdz ar emigrāciju Latvija zaudē spējīgus un gudrus cilvēkus, kas, paliekot šeit, veicinātu valsts attīstību. Līdzās vēl citiem iespējamajiem zaudējumiem viens no visretāk minētajiem (18%) ir tas, ka mazinās spiediens uz valsts vadību, jo daudzi neapmierinātie aizbrauc. Tomēr, kā norāda eksperti, tas nebūt nenozīmē, ka sociālo konfliktu draudi kļūst mazāki – visticamākais, gluži otrādi.
Tiesa gan, iedzīvotāji arī atzīst iespējamos ieguvumus no emigrācijas – līdzās īslaicīgiem ieguvumiem, ka mazinās bezdarbs un nabadzības līmenis, bet ekonomikā ieplūst papildu līdzekļi, ko emigrējušie iedzīvotāji sūta savām ģimenēm Latvijā, 37% aptaujāto arī norādījuši, ka aizbraucēji ārzemēs gūst jaunas zināšanas un pieredzi, ko nākotnē izmantot Latvijas labā. Tai pašā laikā vairāk nekā 50% aptaujāto arī minējuši, ka viņiem pazīstami cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā, bet tikai 29% paziņas vai radinieki, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā.
