Publiskajā telpā izskanējušais Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāja H. Danusēviča izteikums, ka tirgotāji varētu boikotēt maksājumu kartes, patiešām rosinātu negodīgu konkurenci – tā būtu negodīga konkurence divu maksāšanas līdzekļu starpā, priekšroku dodot skaidrajai naudai.

Mainoties ekonomiskajai situācijai, šāds solis tulkojams kā aicinājums palielināt tirgotāju rīcībā esošās skaidrās naudas apjomu un veicināt pelēkās jeb ēnu ekonomikas izaugsmi, teikts First Data izpilddirektores Baltijas un Ziemeļvalstīs Zandas Brīvules-Jansones izplatītajā informācijā.

Bezskaidras naudas norēķini ir viens no veidiem, kas veicina iespēju uzturēt ekonomikas procesa caurspīdīgumu, mazināt aplokšņu algu sistēmu un daudz efektīvāk palīdz veikt nodokļu administrāciju. Pastāvot negodīgai konkurencei skaidras un bezskaidras naudas norēķinu vidū un palielinoties pelēkās naudas apjomam, tiktu grauta šobrīd jau tā vājā ekonomikas un nodokļu sistēma, kas tikai veicinātu tālāku ekonomikas sašaurināšanos un atgriešanos nesenajā pagātnē. Sekas –arvien vairāk sociāli un ekonomiski neaizsargāto iedzīvotāju

Ekonomiskajai situācijai mainoties, palielinās arī sociālā spriedze un pieaug noziedzības līmenis. Vieni no apdraudētākajiem ir tieši tirgotāji, kuru kases ar skaidro naudu ir salīdzinoši ātrs un pēdējā laikā iecienīts laupījums. Jo vairāk skaidras naudas būs tirgotāju kasēs, jo lielāks būs laupītāju guvums un, protams, arī apdraudējums pārdevēju dzīvībai, kā to parādījuši pēdējā laika notikumi, norāda Zanda Brīvule-Jansone.

Skaidras naudas apstrāde, uzglabāšana, inkasācija un drošība izmaksā daudz dārgāk nekā komisija bankām, kas veido ne vairāk kā 1.5-2% no pirkuma summas, tāpēc ietaupījums var būt maldīgs, turpretī risks uzglabājot skaidro naudu kasē – nesalīdzināmi lielāks.

Latvijas sabiedrība kļuvusi arvien lojālāka pret bezskaidras naudas norēķiniem, un par karšu lietotājiem kļuvuši teju visu vecumu iedzīvotāji – no pusaudžiem līdz pensionāriem. Arī karšu kopskaits Latvijā desmit gadu laikā pieaudzis no pārsimts tūkstošiem līdz pat divarpus miljoniem šobrīd. Ieviest ierobežojumus bezskaidras naudas norēķiniem, nozīmētu arī ierobežot tirgotāju iespējas nodrošināt saviem klientiem labu servisu un samazinātu to konkurētspēju. Mazie tirgotāji šobrīd jau tā atrodas salīdzinoši neizdevīgākās pozīcijās, konkurējot ar lielveikalu ķēdēm, taču ierobežojot elektroniskos norēķinus, sekas būtu iznīcinošas.

Kā norāda Brīvule-Jansone, gribētu aicināt tirgotājus būt sociāli un ekonomiski atbildīgiem un nepakļaut sevi nevajadzīgam riskam tiecoties uz šķietamu ietaupījumu un tai pat laikā riskējot ar naudas izteiksmē neaprēķināmo.

Avots: BNA Latvia