Rīgas un Ventspils ostu reformu plāno pabeigt jau nākamgad. Pēc tam plāno ķerties arī pie Liepājas ostas pārveides. To intervijā Latvijas Radio atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Kaut arī uzņēmēji ostu reformu kritizējuši un nav pieņēmuši, Linkaits ir pārliecināts, ka reforma pietiekami apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm un tiešu ekonomisku iespaidu neatstās. Pēc viņa teiktā, Rīgas un Ventspils osta varētu kļūt par kapitālsabiedrībām nākamā gadā.

Viņš uzsvēra, ka nav plānota ostu, bet gan ostu pārvaldes reforma, tātad ir runa par juridiskā statusa maiņu atbilstoši OECD principiem: “Ja mēs pēc tam redzam profesionālu biznesa plānu, kurā ir gan izmaksu samazināšana, gan jaunu darba vietu radīšana ostas teritorijā, tad var teikt, ka ostu reforma notikusi veiksmīgi.”

Satiksmes ministrs pieļāva, ka reformu cenšas bremzēt noteikta uzņēmēju grupa, tā sauktā Meroni grupa, bailēs no tā, ka Ventspils ostā mainīsies ietekmes sfēras.

“Nākamā gada vidus varētu būt, kad šīs [Rīgas un Ventspils] ostas jau varētu sākt darboties jaunā juridiskā struktūrā,” sacīja Linkaits. Savukārt Liepājā izmaiņas varētu sākties 2023. gadā.

Kā zināms, ostu reforma daudz kritizēta – Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās stradājošie prasījuši reformas ekonomisko izvērtējumu, vīziju un mērķi, ko ministrija grib sasniegt. Uz vairākām vēstulēm neesot saņemtas atbildes. Valsts sekretāru sanāksmē ideja nokritizēta kā negatava. Arī vairāki koalīcijas partneri no “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības ieceri novērtējuši kā sasteigtu.

Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas ostas nomnieku asociācija, biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” nosūtījusi medijiem vēstuli, kurā pauž neapmierinātību par valdības partiju pieņemto lēmumu, kas, pēc viņu domām, nav pietiekami apspriests ar iesaistītajām pusēm. Ostu lietotāji esot neziņā, vai varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim.

Foto: Valsts kanceleja