Janvārī gada inflācija bija -0,5%. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5%. Šādu inflācijas atrašanos mīnusos joprojām diktē enerģijas cenu kritums. Tomēr janvāra cenu izmaiņas mēneša laikā norāda, ka inflācijas spiediens spēcinās – mēneša laikā cenu līmenis palielinājās par 0,4%, precēm palielinoties par 0,4%, pakalpojumiem par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam degvielai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Janvāris atnācis ar cenu kāpumu, kaut ņemot vērā īpatnējos apstākļus daudzu segmentu cenu izmaiņu noteikšana ir apgrūtinoša. Tomēr primārie virzieni ir skaidri – gaidāma pārtikas un enerģijas cenu sadārdzināšanās.
Naftas cena turpina pieaugt. OPEC+ grupas dalībnieki ziņoja, ka ir piekrituši turpināt mēģinājumus novērst naftas ražošanas pārpalikumu, kas bija iemesls naftas cenu kritumam. Brent naftas cena šobrīd ir pārsniegusi USD 61 par barelu un punktu, kas tika sasniegts pērn februārī pirms sākās cenas sabrukums. Tas primāri ir Saūda Arābijas nopelns, jo tā iestājas par augstākām cenām, lai samazinātu milzīgo budžeta deficītu. Tajā pašā laikā, pieaugot cenai, palielinās stimuls citiem ražotājiem audzēt ražošanu, kas uzliek robežu potenciālajam cenas kāpumam. Tomēr šķiet, ka sadarbība ilgs vismaz līdz brīdim, kad pasaules atveseļošanās nostiprināsies.
Pasaulē pārtikas cenas janvārī palielinājās astoto mēnesi pēc kārtas, ko virzīja labības, augu eļļu un cukura cenu pieaugums. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss janvārī aizsniedza 113,3 punktus, kas ir 4,3% pieaugums salīdzinājumā ar decembri un augstākais līmenis kopš 2014. gada jūlija. Pakalpojumos turēsies ierastais cenu kāpums un līdz ar ierobežojumu mazināšanu, cenu spiediens kļūs pamanāmāks. Visticamāk, ka dārgāki turpinās kļūt arī veselības pakalpojumi. Preču cenas, kas līdz šim bremzēja inflāciju, pieteiksies atbalstam.
Parādīsies izteiktāka ārējo faktoru ietekme, jo atsevišķās valstīs novērojama inflācijas gaidu pieaugums. Ilgstošie ierobežojumi un sarežģījumi piegādes ķēdēs rada papildus inflācijas spiediena risku. Iespējams, ka dažus mēnešus inflāciju bremzēs noteiktu preču segmentu uzkrājumu izpārdošana, kā piemēram, apģērbi un apavi. Vēl tuvākos mēnešus gada inflācija saglabāsies negatīva, bet pamazām pieņemsies spēkā, uz gada beigām pārlecot arī 2% robežai. Tās temps galvenokārt izrietēs no ekonomikas spējas tikt galā ar pandēmiju. Jo veiksmīgāk tas notiks, jo pārliecinošāka kļūs inflācija. Ja gada otrajā pusē sāks vājināties cerības uz ekonomikas atjaunošanos, noplaks arī inflācijas spars.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
