Līdzīgi kā apstrādes rūpniecība arī preču eksports Latvijā aug par spīti globālajai krīzei. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība decembrī palielinājās par iespaidīgiem 12.5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Gandrīz tikpat lielisku sniegumu preču eksports rāda jau kopš septembra. Spēcīgā izaugsme gada pēdējos četros mēnešos ir ļāvusi Latvijas preču eksportam arī visu gadu noslēgt ar plusiem – 2020. gadā kāpums par 1.7%. Tas ir pat par kripatu labāk nekā 2019. gadā, kas gan arī nebija tas labākais gads mūsu eksportētājiem.
Decembrī gluži kā rudens mēnešos galvenie vilcējspēki bija elektropreces (+35%), koksne un tās produkti (+23%), kā arī augu valsts produkti – graudaugi (+25%). Decembrī vēl varam izcelt arī labo farmācijas produktu un metālizstrādājumu eksportu. Elektropreces auga praktiski visu pagājušo gadu (2020. gadā +20%), un tām palīdz pieprasījums pēc dažādiem digitāliem risinājumiem, tai skaitā tādiem, kas atvieglo darba veikšanu no mājām. Šajā preču grupā gan ir būtiska daļa re-eksporta, t.i. preces netiek ražotas šeit, bet tās importē Latvijā un vēlāk atkal izved jeb re-eksportē vairumtirdzniecības nozare. Tomēr redzam, ka arī mūsu datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji ir 2020. gadā ir kāpinājuši sava eksporta vērtību par desmito daļu. Koksnes izstrādājumu veiksmes stāstu gada nogalē ir sekmējušas britu uzņēmēju bailes no Brexit. Šo produktu eksports uz Apvienoto Karalisti decembrī auga par 126% un sasniedza jaunu rekordu. Gadā kopumā gan koksnes kopējais eksports ir nedaudz sarucis (-3%). Savukārt ražīgais augu valsts produktu eksports, kas arī 2020. gadā kopumā auga par nedaudz vairāk nekā piekto daļu, nebūtu bijis iespējams bez graudaugu un rapša audzēšanai labvēlīgajiem laikapstākļiem.
Decembrī preču grupas, kurās joprojām bija mīnusi bija mazākumā – aptuveni divas piektdaļas. Kopējo eksporta izaugsmi visvairāk ierobežoja kritums rapša, tabakas izstrādājumu un aviotransporta eksportā. Gadā kopumā straujākais samazinājums bija vērojams naftas produktu (-17%) un transportlīdzekļu (-17%) eksportā, kur lielāko daļu veido re-eksports.
Kopumā gan jāsaka, ka pagājušais gads preču eksportētājiem nudien nav bijis viegls. Vīrusa pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmē tika traucētas piegādes, sadārdzinājās transporta izmaksas un atsevišķām preču grupām saruka pieprasījums. Dažādu starptautisko institūciju novērtējums rāda, ka globālā preču tirdzniecība ir piedzīvojusi vienu no sliktākajiem gadiem datu vākšanas vēsturē un samazinājusies par nepilniem 10%. Latvijas preču eksportētājiem ir izdevies tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem daudz labāk nekā pasaules tirdzniecībai kopumā. Tas ir stāsts gan par veiksmi, gan par labvēlīgo preču struktūru, gan arī par spēju pielāgoties.
Tiek gaidīts, ka šī gada laikā pasaules ekonomika atgūsies no pandēmijas un pasaules tirdzniecība augs. Tas dažiem Latvijas ražotājiem radīs jaunas iespējas paplašināt savu tvērumu ārvalstu tirgos, bet citiem – atgūt zaudēto. Lai gan vakcīnas rada pamatu optimismam, risku joprojām ir daudz, un tie visi galvenokārt saistīti ar bēdīgi slaveno vīrusu, ar kuru pasaule vēl ne tuvu nav tikusi galā.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
