Decembrī vidējais cenu līmenis mēneša griezumā saglabājās nemainīgs, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, deflācija vēljoprojām turpinās. Cenu pārmaiņas pret novembri augšup virzīja degvielas cenu kāpums, taču to atspēkoja kritums apģērbiem un apaviem. Degvielas cenas seko pasaules naftas cenas kāpumam, ko nodrošināja cerības par straujāku izaugsmi nākotnē kā arī OPEC+ vienošanās. Savukārt apģērbu un apavu cenas mazināja Ziemassvētku dāvanu pirkšanas buma laikā piedāvātās atlaides.

Pandēmijas izraisītās pārmaiņas pagājušajā gadā rezultējās cenu līmeņa kāpumā par niecīgiem 0.2%. Ievērojamu kritumu piedzīvoja transporta izmaksas noteicošās degvielas cenas (-10.4%), kas būtiski ietekmē kopējo gada inflāciju. Inflāciju pagājušajā gadā ierobežoja arī kritums ar mājokli saistītajās izmaksās (-2.4%). Vidējo cenu līmeni pagājušajā gadā uz augšu vilka cenu kāpums pārtikas precēm.

Atkopjoties ekonomikai, nākamā gada otrajā pusē gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. Swedbank 2021. gadā prognozē cenu līmeņa kāpumu 1.5% apmērā. Ekonomikas atkopšanās veicinātais naftas cenu pieaugums, visticamāk, būs svarīgs inflāciju virzošs faktors 2021. gadā. Pārtikas cenas 2021. gadā turpinās pagājušajā gada augšupeju. Tām pievienosies cenu kāpums apaviem un apģērbiem, kas pagājušajā gadā cieta zemā pieprasījuma dēļ. Viens no inflāciju virzošajiem faktoriem gada otrajā pusē būs arī pandēmijas smagi skartais pakalpojumu sektors. Vīrusa ierobežojumiem mazinoties, cenas sniegtajiem pakalpojumiem pieaugs līdz ar augošo pieprasījumu.

Lai gan gada sākuma vēl redzēsim deflāciju, atliktā patēriņa izraisīts straujāks cenu pieaugums šogad gaidāms gada otrajā pusē, kad vīrusa ierobežošanas rezultātā, būs iespēja atgriezties pie ierastākas dzīves. Ja vakcinēšanās process norit lēnāk nekā gaidīts, vai jaunu mutāciju izplatīšanās attālina vīrusa uzveikšanu, ekonomikas atkopšanās var ievilkties, kas atspoguļosies zemākā inflācijā nekā prognozēts.

Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste