Kavēšanās ar vakcinācijas plānu kļuva par pēdējo pilienu premjera un veselības ministres domstarpībās. Gadumijā atklājās, ka ministrija bija palaidusi garām iespēju Latvijai noslēgt lielāku vakcīnu līgumu. Sākotnēji Latvija bija pasūtījusi tikai 100 000 “Pfizer”/ “BioNTech” vakcīnu devu, lai gan piedāvātais apjoms bija vairāk nekā miljons. Tas var nozīmēt, ka tuvākajos mēnešos Latvija saņems mazākas vakcīnu kravas nekā citas Eiropas valstis un atpaliks tempā, kādā izies no pandēmijas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) domstarpības sākās jau pavasarī. Līdz atklātam konfliktam tās nenonāca, jo pandēmijas pirmo vilni Latvija pārdzīvoja veiksmīgi. Rudenī spriedze starp abiem politiķiem auga. Kariņš mudināja Viņķeli palielināt Covid-19 testu skaitu, satraucās par veselības sistēmas pārslodzi, piedāvāja stingrākus ierobežojumus. Veselības ministre uzskatīja, ka premjers nepietiekami koordinē citu ministru darbu un jaucas ne savā laukā.

“Ilgstoši no dažādiem avotiem mēs esam dzirdējuši, ka tūlīt, tūlīt situācija būs labāka. Draugi, nav labi,” tā 29. novembrī teica Kariņš.

Kariņš novembra beigās televīzijas tiešraidē brīdināja, ka būs stingrāki ierobežojumi. Tas bija brīdinājums arī veselības ministrei. Visticamāk, viņa jau tobrīd būtu zaudējusi amatu, ja vien Saeimā izskatīšanas procesā nebūtu valsts budžets.

Gan valdības sēdēs, gan ar rakstiskām rezolūcijām Kariņš prasīja Veselības ministrijai (VM) izstrādāt plānu, kā Latvijā vakcinēs pret Covid-19, informēs iedzīvotājus, nodrošinās vakcīnu loģistiku. Ministrija iesniedza vispārīgu stratēģiju, ko skatīja 1. decembrī. Kad Kariņam ar to nepietika, ministrija valdībā rādīja detalizētāku prezentāciju. Arī tas premjeram šķita par nekonkrētu.

5. janvārī Kariņš paziņoja, ka izsaka neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei.

“Jā, acīmredzot vakcinācijas plāna gan strukturējums, gan skaidrojumus, gan lielāka detalizācija ir pietrūkusi, un es šeit par atskaiti ņemtu pat ne tik daudz premjera sašutumu, cik sabiedrības komentārus,” norāda Viņķele.

Vācijā iedzīvotāji jau šobrīd saņem paziņojumus par datumu un vietu, kur jāierodas uz injekciju. Vakcinācija plānota izstāžu zālēs, lielveikalu noliktavās, naktsklubos un koncertzālēs. Čehijā tiek gatavota tiešsaistes rezervācijas sistēma 30 vakcinācijas centriem. Latvijā plāns paredz, ka pret Covid-19 vakcinēs jau esošajos vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs. Līdz vasarai viņiem jāsapotē miljons cilvēku, katrs divreiz.

“Šis plāns ir rakstīts, it kā tā ir tāda ikdienas darbība, nu, gripas pote, Covid-19 vakcīna, pamatā tas pats. Ja mēs skatāmies pa visu pasauli, daudz kur bruņotie spēki vada to procesu kā tādu, bet visur tas tiek dēvēts kā vislielākais loģistikas izaicinājums, kāds valstīs ir bijis, iespējams, pēdējos 50 gados, un es arī viņa tā uzsveru,” norāda Kariņš.

Līgumi par vakcīnu piegādēm slēgti pirms vairākiem mēnešiem. VM plānoja pamatā izmantot ”AstraZeneca” jeb Oksfordas vakcīnu. Taču tā joprojām nav reģistrēta Eiropā. Pirmo Eiropas zāļu aģentūra akceptēja “Pfizer” un “BioNTech” ražoto vakcīnu. Latvija bija pasūtījusi 100 tūkstošus šī preparāta devu.

Nevienam valdībā pret tādu stratēģiju nebija iebildumu līdz pat pērnā gada pēdējām dienām, kad politiķi pamanīja, ka igauņi un lietuvieši šo vakcīnu pasūtījuši daudz lielākā apjomā.

Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) norāda: “Tas, kas piesaistīja mūsu uzmanību, bija šī nesabalansētība starp mūsu pasūtījumu attiecībā pret Lietuvu un Igauniju. Mums joprojām liekas jocīgi, kāpēc tad lietuvieši sešreiz vai septiņreiz vairāk pasūta tās pašas “Pfizer” vakcīnas nekā Latvija. Igaunija arī – trīs vai četrreiz vairāk.”

JKP Viņķelei prasīja paskaidrojumus. Ministre preses konferencē īsi pirms gadumijas apgalvoja, ka ar vakcīnu pasūtījumiem viss ir kārtībā.

“Šeit es gribu kliedēt mītu par to, ka Latvija ir pieprasījusi mazāk vakcīnas, nekā varēja pieprasīt, mēs esam kaut ko nogulējuši un vakcīnu pieejamība ir sliktāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šis neatbilst patiesībai, jo Eiropas Komisijas iepirkums tika organizēts tā, ka vakcīnu pieejamība tika rēķināta proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam,” decembra beigās norādīja Viņķele.

“Nekā personīga” saruna ar bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli

“Nekā personīga”: 29. decembra preses konferencē teicāt, ka Latvija ir pieteikusies uz visām pieejamām vakcīnām. Tobrīd Jums nebija pilnas informācijas no Veselības ministrijas ierēdņiem par to patieso situāciju?

Viņķele: Par ko tieši?

“Nekā personīga”: Tātad minējāt, ka Latvija ir pieteikusies uz visām Latvijai pieejamām vakcīnām.

Viņķele: Jūs domājat tie seši ražotāji?

“Nekā personīga”: Jā, uz apjomu.

Viņķele: Nē, es runāju par to, ka Latvija ir pieteikusies uz to iepirkuma paku, ko Eiropas Savienība izvirzīja.

“Nekā personīga”: Cik Latvijai bija pieejami šīs “Pfizer” vakcīnas Eiropas iepirkumā?

Viņķele: Tur rēķināja, rēķināja pēc tā saucamā “pro rata” principa, proporcionāli iedzīvotāju skaitam, būtu jāprecizē. Tas sākotnējais, tā sākotnējā izvēle, ko eksperti lēsa, bija 200 000, kas bija kā potenciālais lēmums, bet to es lūgtu precizēt.

Patiesībā Latvija varēja pieteikties uz vismaz miljonu “Pfizer” vakcīnu. Aizbildinoties ar konfidencialitāti, Nacionālais veselības dienests (NVD) atsakās izpaust konkrēto skaitli.

VM vakcinācijas stratēģijā teikts, ka jāpērk visas vakcīnas, jo tobrīd nevarēja droši zināt, kura būs pieejama pirmā un vai visas tiks līdz reģistrācijai. Ja kas paliks pāri, vienmēr varēs pārdot citām valstīm, teikts VM vakcinācijas stratēģijā.

”Pfizer” tik mazā apjomā pasūtīta tādēļ, ka potēšanas plānošana ar to būtu pārāk sarežģīta. Preparāts jāglabā vismaz -60 grādu temperatūrā. Pēc atsaldēšanas tas jāizlieto piecu dienu laikā un jāšķaida vēl ar citām vielām.

“Nekā personīga” saruna ar bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli

“Nekā personīga”: Citas valstis tomēr to izsvēra un šo loģistiku neredzēja par tik lielu šķērsli un, kā redzam, piemēram, Izraēlā, to ir iespējams arī tomēr noorganizēt.

Viņķele: Nu, Izraēlu ar Latviju salīdzināt ir ļoti grūti, ne? Piekritīsiet?

Izraēla šobrīd ir sapotējusi pusotru miljonu iedzīvotāju. Par tās galveno panākumu atslēgu prese sauc to, ka valsts teritorija ir maza un tas ļauj vakcīnu dažās stundās nogādāt jebkurā punktā. Citās valstīs vajadzīgo temperatūru pārvadājumos nodrošina ar sauso ledu. Atbilstošas saldētavas Latvijā ir tikai Valsts asinsdonoru centrā, Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā. Vienlaikus uzglabāt tajās visās kopā var ap pusmiljonu devu. Latvija nav iepirkusi ne sauso ledu, ne saldētavas reģionu slimnīcām.

“Nekā personīga”: “Pfizer” neņemšana lielākā apjomā bija tomēr kļūda?

Viņķele: Šodienas acīm skatoties, protams.

Šonedēļ Eiropas Komisija ar “Pfizer” vienojās par vēl 300 miljonu devu iepirkšanu. Mums no tā tiks 1,4 miljoni. Šoreiz Latvija iepirks visu pieejamo. Tas nozīmē, ka nāksies organizēt līdz šim nesagādāto vai loģistiku uzticēt privātām lieltirgotavām. Ar “Pfizer” pārvadāšanu un šķīdinātāju piegādi nodarbojas “Recipe Plus”, bet tikko Eiropā piereģistrētās “Modernas” loģistikai nolīgta “Arbor Medical” meitaskompānija.

“Mēs visi esam atkarīgi no mums nekontrolējamiem faktoriem, cik ātri ražotāji spēj vai nespēj saražot devas. Tātad tas nav mūsu ziņā. Kas ir mūsu ziņā, ir būt pilnīgi sagatavotiem, ja mums rītdien atnāk 10 000 vai 100 000, vai 300 000 vakcīnu vienlaikus, ka mēs varētu ar to labi tikt galā. Jo mēs nevaram, nevienā plānā nevar paredzēt laikā, datumā precīzi kad kas atnāks, tur ir pārāk daudz faktoru, bet mums ir jābūt elastīgai sistēmai, kas var vai nu strādāt ar nelielu vakcīnu devu vai lielu vakcīnu devu. Mana stratēģija ir pieteikties uz visu, kas šobrīd ir pieejams. Un, ja paliek pāri, tad mēs varam kaut vai, veseli un pasargāti būdami, ziedot vai pārdot, vai drīzāk vienkārši ziedot tās vakcīnas tālāk. Bet mana galvenā rūpe un šeit, šķiet, mums ir pilnīgi vienots viedoklis ar ministru Pavļutu, ka mums galvenais ir temps, temps, temps,” norāda Kariņš.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) sola vakcinācijas plānu pārstrādāt. Šobrīd tajā minēts, ka par lēmumu, kuras vakcīnas pirkt un cik, atbildīga Imunizācijas valsts padome. Šonedēļ notikušā sanāksmē padome uzsvēra, ka šāda funkcija pārsniedz tās pilnvaras un kompetenci. Padomei līdz šim arī neesot bijusi pieejama visa ar vakcīnu portfeli saistītā informācija.