58 % Latvijas iedzīvotāju, nonākot finansiālās grūtībās, tās risinātu, maksimāli samazinot savus ikdienas tēriņus, liecina Luminor bankas aptauja. Bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šādā gadījumā valstij būtu jāpalielina savi tēriņi, atbalstot uzņēmumus un mājsaimniecības un iepludinot naudu ekonomikā.

Visvairāk raizējamies par veselību un finanšu situāciju

Šobrīd Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc personīgā un tuvinieku veselība (59%), par to visvairāk uztraucas vecāki cilvēki, bet vismazāk – jaunieši. Tam seko finansiālā situācija (38%) un ierobežotās iespējas satikt tuviniekus (34%), turklāt visi šie jautājumi biežāk uztrauc sievietes nekā vīriešus. Daļa iedzīvotāju raizējas arī par iespēju zaudēt darbu (18%) un attālinātajām mācībām (17%), tikmēr tikai katru desmito uztrauc darbs attālināti un ģimenes un darba pienākumu apvienošana, strādājot no mājām.

“Cilvēki apzinās, ka pastāv ekonomiskie riski, kas var ietekmēt arī viņu personiskās finanses, taču visvairāk mūs tomēr uztrauc veselība,” vērtē Pēteris Strautiņš.

Finanšu grūtības risināsim, samazinot tēriņus

Finanšu situācija ir otrs svarīgākais jautājums, kas sagādā bažas Latvijas iedzīvotājiem, taču vairums ir jau padomājuši par to, kā rīkoties, ja viņus piemeklēs finanšu problēmas. 58 % aptaujāto maksimāli samazinātu ikdienas tēriņus, 43 % rūpīgāk sāktu plānot finanses un uzskaitīt iztērēto, 41 % meklētu papildu iespējas piepelnīties, bet trešdaļa tērētu savus uzkrājumus. Vienlaikus dati liecina, ka daļa cilvēku, nonākot finansiālās grūtībās, būtu gatavi lūgt palīdzību citiem – katrs desmitais meklētu palīdzību pie draugiem un radiem, bet 14 % sagaidītu atbalstu no valsts.

Tikai 2 % iedzīvotāju, nonākot finanšu grūtībās, izmantotu ātro kredītu piedāvājumus, bet 4 % – kredītbrīvdienas. Tas liek domāt, ka vairumā gadījumu cilvēki spēj atbildīgi izvērtēt savas saistības un iespējas tās atmaksāt.

Ja iedzīvotāji tērē mazāk, valstij jātērē vairāk

Pēteris Strautiņš norāda, ka loģisks ir iedzīvotāju plāns finansiālās problēmas risināt, samazinot ikdienas tēriņus, taču tas nozīmē, ka vairāk jātērē būs valstij: “Ja vieni krīzes laikā tērē mazāk, otram jātērē vairāk. Pie sarūkošiem ienākumiem mājsaimniecību interesēs ir tērēt mazāk, bet, tā kā vienu izdevumi ir citu ienākumi, tad šāda rīcība kaitē citiem tirgus dalībniekiem, ekonomika aiziet deflācijas spirālē. Lai tas nenotiktu, valstij šīs mijiedarbību saites ir jāpārgriež.”

Ekonomists skaidro: “Lai iedzīvotājiem pēc iespējas mazāk būtu jāķeras pie tēriņu samazināšanas, valstij būtu jāatbalsta uzņēmumi un mājsaimniecības, kas nonākušas grūtībās, kā arī jāiepludina nauda ekonomikā caur investīcijām. Tādējādi tiktu palielināta aprite un dota iespēja visiem konkurēt par šīm naudas plūsmām ar savām precēm un pakalpojumiem, kā jau tas tirgus ekonomikā notiek. Tā ir tieša un netieša valsts palīdzība, kas viena otru papildina.”