Svarīgi, ka nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, garantējot politisko stabilitāti, kam šajos apstākļos ir būtiska nozīme, tomēr izmaiņas nodokļu politikā vairo nedrošību un mazina prognozējamību, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Likumsakarīgi, ka krīzes negatīvās ietekmes dēļ, 2021. gadā plānoti mazāki ieņēmumi, kā rezultātā veidosies 3,9% deficīts. Lai arī Latvijai šāds deficīta apjoms ir neierasts, šobrīd tas ir starp 3 zemākajiem visā ES. LDDK ieskatā krīzes laikā būtu pilntiesīgi jāizmanto visas pieejamās finansējuma iespējas, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot un noturēt savu darbaspēku,” pauž Meņģelsone.

Darba devēji arī norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai.”

Šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

Foto: Valsts kanceleja