Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šodien Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) iesniedza 2021. gada valsts budžeta likumprojektu. Reirs atzina, ka budžeta sarunas bija smagas un visus nav iespējams uzklausīt.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šodien no finanšu ministra Jāņa Reira saņema 2021. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam likumprojektu un likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.
Budžeta plāna projekts ietver ar COVID-19 krīzi saistītos lēmumus un atbalsta pasākumus, kas attiecināmi uz 2021. gadu, kā arī pieņemtos lēmumus par 2021. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, īstenojot valdības prioritātes. Attiecīgi 2021. gadam vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 39,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognoze 43,2% apmērā no IKP, budžeta deficīts 3,9% apmērā no IKP un valsts parāds 46,0% apmērā no IKP.
Šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Reirs atzina, ka 2021. gada valsts budžeta veidošanas sarunas bija smagas, un šajā procesā visu vēlmes nav iespējams uzklausīt.
“No lēmuma viedokļa, es domāju, neviens budžets nav viegls, ir sarežģīti. Jo vairāk dalībnieku, jo sarežģītāk budžetu veidot. Šis gads nebija izņēmums. Diskusijas bija smagas, bet normāla budžeta veidošanas procesā,” sacīja Reirs.
“Palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzība lielajiem uzņēmumiem, infrastruktūras finansēšana, tas viss ir ietverts nākamā gada budžetā. Arī mediķu, pedagogu algas, Satversmes tiesas lēmumu pildīšana, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus,” uzsvēra Reirs.
Pēc viņa paustā, Covid-19 krīze iezīmēja to lielo cilvēku skaitu, kas ir bez sociālās palīdzības: “Visu, kas darīts 20 gados, veidojot šos atvieglotos nodokļu režīmus, mums nācās pusotrā mēnesī pielāgot pabalstu saņemšanai, lai cilvēki nepaliktu pavisam bez līdzekļiem.”
Budžeta plāna projekts ietver 2021. gada budžeta izstrādes procesā valdības pieņemtos lēmumus tai skaitā attiecībā uz:
– uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijas atbalstošas vides attīstīšanu, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un reorganizējot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu;
– adekvātu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, nosakot atbilstošu obligāto iemaksu objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem;
– veselības un izglītības nozares cilvēkkapitāla kapacitātes saglabāšanu un stiprināšanu, palielinot publisko finansējumu ārstniecības personu un pedagogu atalgojumam;
– ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, paaugstinot ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kā arī palielinot garantēto minimālo ienākumu, minimālo pensiju un pabalstus sociāli maz aizsargātām sabiedrības grupām.
Atbilstoši Eiropas Savienības fiskālās politikas regulējumam, Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai Budžeta plāna projekts, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Budžeta plāna projekts ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tā mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.
Foto: Valsts kanceleja
