Covid-19 stabili atgriezies Latvijā, un valsts vairs nav veiksmes stāsts – tagad saslimstība ir daudz lielāka nekā pavasarī, taču ierobežojumi izpaliek, kā arī joprojām nav pietiekamu masku rezervju krīzes situācijai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pavasarī pandēmija Latviju pārsteidza nesagatavotu, valstij krājumos nebija masku, respiratoru, nebija aizsardzības līdzekļu rezervju. Likums paredzēja, ka tādām jābūt, bet tas netika pildīts. Kad Latvijā konstatēja pirmos Covid-19 slimniekus, valstī jau trīs gadus nebija civilās aizsardzības plāna. Tam būtu jāparedz, kā jārīkojas katrai iestādei un iedzīvotājiem visu veidu krīžu gadījumā. Par civilo aizsardzību atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

“Ja mēs runājam, teiksim, par plānošanu, varbūt resursu. Es nedomāju, ka man būtu tāda iespēja aiziet uz Ministru kabinetu un pateikt, ka man vajag 50 miljonus kaut kādām maskām kaut kādam nezināmam vīrusam. Ir jāņem vērā, ka… Mēs risku novērtēšanā parasti šādus apdraudējumus saucam par “Melno gulbi”, ko mēs nevaram tā īsti paredzēt, viņam ir ļoti maza iespējamība, bet ļoti lielas sekas,” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Atbildība par krīzes vadību ir sadrumstalota, katra iestāde pārrauga savu Covid-19 krīzes aspektu. Jautājumos par “lielo bildi” sūta pie kāda cita. Reaģēšanu uz pandēmijas gaitu vasarā Ministru prezidents uzticēja Starpinstitūciju koordinācijas grupai. To vada Valsts kancelejas direktors. Koordinācijas grupa ir tuvākais, kas šobrīd Latvijā atgādina krīzes vadības grupu. Bet tā koncentrējas uz citu institūciju koordinēšanu, nevis vadīšanu.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citkovskis norāda, ka koordinācijas grupa tiekas katru nedēļu, pēc nepieciešamības pat vairākas reizes nedēļā. Tā prioritāri skata aktuālo epidemioloģisko situāciju – kas notiek ar saslimšanas rādītājiem. Kā Latvijā pārvalda, kontrolē situāciju.

Pavasarī vīrusa izplatīšanos apturēja, slēdzot robežas, aizverot skolas. Slimnīcās apturēja plānveida aprūpi. Vīrusu izdevās ierobežot, bet cena bija ekonomikas apstāšanās. Tagad saslimstība aug rekordātrumā, bet valdība ierobežojumus neplāno. Amatpersonas to pamato ar to, ka masku un testu tagad pietiek, bet patiesībā skaidrs, ka otrreiz apturēt ekonomiku valsts nevar atļauties. Tikmēr vīrusa apkarošanā Latvijai trūkst stratēģijas. To atzīst arī premjers.

“Kas ir mainījies no mūsu skatu punkta? Es noteikti teiktu – tas, ka ārstniecības personas lieto individuālos aizsardzības līdzekļus. Un, tā kā šī ir infekcijas slimība, tas ir ļoti, ļoti svarīgi. (Šo individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu, pēc NMPD šīs dienas datiem, ir aptuveni diviem mēnešiem.) Tas nozīmē to, ka mēs varam sniegt pakalpojumus, ka mums nav jāveic šie ierobežojumi. Mainījusies ir arī testēšanas, šie apjomi ir daudz lielāki.”

Valsts kancelejas direktors Jānis Citkovskis norāda, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uztur sarakstu, kādiem krājumiem ir jābūt, un Aizsardzības ministrija ir izveidojusi divu mēnešu krājumus, ir iepirkti individuālās aizsardzības līdzekļi. “Mums ir krājumi diviem mēnešiem, ja tā varētu teikt, dienai, ja pēkšņi pasaulē atkal notiek kādas pārmaiņas,” viņš saka.

Taču rezerves, patiesībā, ir mazākas. Iestādes VUGD iesniegušas savus aprēķinus, kopā diviem mēnešiem vajadzīgi 13 miljoni ķirurģisko masku. Militāro iepirkumu centrā, kam uzdota pandēmijas rezervju pirkšana un glabāšana, ir mazāk nekā puse no vajadzīgā. No trim respiratoru tipiem divi pietiks arī ilgākam laikam, bet viena nav vispār. Nav arī nesterilo cimdu, kaut gan aprēķināts, ka vajadzīgi 16 miljoni.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa norāda: “Mūsuprāt, joprojām pastāv neskaidrība par to, vai tiešām šie apjomi ir pareizi noteikti. Mēs kā Valsts kontrole šādu pārliecību neieguvām, tāpēc mums šķiet, ka šis jautājums būtu jānoskaidro. Vai mēs esam apzinājuši visas vajadzības, vai mūsu iestādes būs gatavas, un galu galā, kam mēs īsti gatavojamies. Jo marta sākumā situācija tika prognozēta ļoti bēdīga, bija tas scenārijs, ka varētu vienlaicīgi saslimt 5000 cilvēku, daudziem būtu smaga slimības gaita.”

Līdz septembra vidum iepirkumos valdīja ārkārtas stāvoklis. Veselības, Iekšlietu un Aizsardzības ministrija līgumus par masku piegādēm slēdza bez konkursiem. Globāla deficīta apstākļos maskas pirka no jebkura uzņēmuma, kas tās spēja piegādāt. Biznesā iesaistījās visi. Valsts kontroles revīzijā atklājās, ka veselības resorā piegādātājus vienpersoniski izvēlējās Nacionālā veselības dienesta direktors. Aizsardzības ministrijā netika galā ar daudzajiem masku piegādātāju pieteikumiem.

Valsts kontroles padomes locekle norāda: “Šie iepirkumi tika veikti steigā un nebija laika nodarboties ar dokumentēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, ko mēs arī kā Valsts kontrole saprotam, bet, tai pašā laikā, protams, tas rada virkni risku, jo, protams šie procesi nebija caurskatāmi, nebija līdz galam izsekojami un mēs kā revidenti no savas puses nevaram apliecināt, ka šajos procesos nebūtu bijuši nekādi riski, tajā skaitā arī korupcijas riski.”

Valsts kontrole savus secinājumus par neizsekojamo procesu nosūtīja Valsts policijai, kur sāka resorisko pārbaudi. Tās centrā bija līgums ar firmu “GP Nord”, kas uz Latviju atgādāja pirmo miljonu masku. Likumsargi noziedzīgu rīcību nesaskatīja un pirms mēneša pārbaudi izbeidza.

Viens no uzņēmumiem, kas piegādāja aizsarglīdzekļus Iekšlietu ministrijai, bija SIA “Brief”. Valsts kontrolei radās aizdomas, ka ar šo firmu notikušas īpašas konsultācijas. Firma nemaz nebija saņēmusi Iekšlietu ministrijas aicinājumu izteikt piedāvājumu iepirkumam. Taču firma nosūtīja savu pieteikumu un iekšlietu ministra birojs operatīvi deva akceptu līguma slēgšanai tieši ar “Brief”. Uzņēmums apgalvo, ka piedāvājumu sūtījis visiem, sākot ar uzņēmēju organizācijām, beidzot ar iestādēm.

“Mums smagi paveicās, ka mūsu ražotāji un piegādātāji bija, pirmkārt, kvalificēti, viņi zināja, ko viņi piedāvā, viņiem visi dokumenti atbilda, un, otrkārt, mēs, rupji sakot, netikām apmānīti. Igauņi tika apmānīti, čehi tika apmānīti, lietuvieši, daudzi,” norāda SIA “Brief” pārstāvis Kārlis Broks-Putniņš.

Iepriekš “Brief” tirgojis drošības barjeras un darba apģērbu, bet, sākoties Covid-19 krīzei, sadarbības partneri piedāvāja tirgot medicīnas cimdus un maskas. Straujā darbības jomas maiņa radīja šaubas par firmas atbilstību.

Pēc piegādēm iekšlietu struktūrām “Brief” noslēdza vēl lielākus līgumus ar Aizsardzības ministriju. Valsts priekšapmaksu nedeva, tādēļ “Brief” meklēja aizņēmumu. Bankām darījums licies pārāk riskants. Vienīgais, kas piekritis dot naudu, bija partijas “Latvijas attīstībai” sponsora Olafa Berķa uzņēmums “Erst Finance”.

“Mums visi praktiski atteica, vai nu bija ļoti nepiedienīgi lieli procenti, kurus mēs pat nepelnītajām. Tas nozīmētu, ka tas pasākums sadārdzinātos par procentiem… citur bija līdz 40, 50%, jo tā bija liela riska nauda, tā sanāk, jo tu skaiti uz Ķīnu,” skaidro Kārlis Broks-Putniņš.

Viņš norāda, ka visos iepirkumos, ko kompānija piegādājusi šogad valstij, finansiālā ziņā piegādātais apmērs ir aptuveni pieci līdz seši miljoni eiro, no kuriem 2, 3% provizoriski varētu būt tīrā peļņa.

Liela daļa pavasarī slēgto līgumu problēmu bija saistītas ar kvalitātes sertifikātiem. Pārliecināties par masku atbilstību standartiem ātri nevarēja. Rinda uz atzinumu no sertificētām laboratorijām ārzemēs bija divus mēnešus gara. Latvijā atzinumu par produktu drošību deva tiesu ekspertīzes centrs. Tagad visas piegādātās maskas pārbaudītas sertificētās laboratorijās un brāķi nav atrasti.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons komentē: “Primārā problēma bija tāda, ka tajā brīdī, kad sāk vērtēt dokumentāciju un sertifikāciju, tad faktiski nevienam šie sertifikāti neatbilda normālai miera laika izpratnei par sertifikātu kvalitāti. (..) Mēs esam saņēmuši tagad arī visus laboratorijas atzinums par visām tām kravām, kas ir piegādāts un laboratoriski apstiprināts, ka visas kravas, visa prece, kas ir piegādāta, atbilst attiecīgi tehniskajām specifikācijām un tai prasītajai kvalitātei.”

Šā gada augustā Ministru kabinets apstiprināja jauno Civilās aizsardzības plānu. Tajā iekļauti 35 iespējami katastrofu riski, sākot ar zemestrīcēm līdz pat teroraktiem.