“Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja,” par “airBaltic” finanšu rezultātiem stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Ir piepildījies Neatkarīgās 6. augusta novēlējums Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, “lai uzņēmums atkal kādu laiku turētos gaisā ne tikai pārnestā, bet arī pavisam burtiskā nozīmē”. Proti, lai uzņēmumam pēc kārtējo parādu nomaksas paliek pāri kāds simtiņš miljonu eiro no tiem 250 miljoniem eiro, kurus Latvijas valsts augusta sākumā ieguldīja uzņēmuma pamatkapitālā. “airBaltic” apliecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos zaudējis tikai 184,7 miljonus eiro. 250 – 185 gan nav simts un pat ne simtiņš miljonu eiro. Atlicis mazliet vairāk par pussimtu miljonu eiro, ar kuriem pietiks uzņēmuma pastāvēšanai vēl dažus mēnešus. Citiem vārdiem sakot, varētu pietikt laika nākamo valsts iemaksu noformēšanai, kas nav momentāni izdarāms, jo jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
“airBaltic” zaudējumi ir pārāk izteiksmīgi, lai valsts iestādes uzdrošinātos atbildēt, ko tās tālāk iesāks. Satiksmes ministrija atbildēja vienā teikumā, ka “šobrīd ministrijas darba kārtībā nav jautājuma par papildus līdzekļu ieguldījumu “airBaltic” pamatkapitālā”. Tāda ir Satiksmes ministrijas atbilde uz jautājumu, vai ieguldījuma (aizdevuma u.tml.) gatavošana ir SM darba kārtībā, jeb tomēr ir apstākļi, kuru dēļ ar atlikušajiem 250-185=65 miljoniem varētu pietikt uzņēmuma izdzīvošanai līdz Covid-19 ierobežojumu nezināmajām beigām vai vismaz līdz šā gada beigām. Atbilde atstāj brīvas rokas pēc tam darīt jebko. Pirmkārt, jebkurš nākamais brīdis vairs nav tas brīdis, par kuru sniegta atbilde. Otrkārt, noliegta tikai naudas ieguldīšana “airBaltic” pamatkapitālā, bet ne aizdevumu piešķiršana, aizņēmumu galvošana vai varbūt norēķināšanās ar “airBaltic” kreditoriem uzņēmuma vietā. Treškārt, varbūt arī naudas ieguldīšana pamatkapitalā nav noliegta, ja tā vairs nav jautājums, bet jau gatava atbilde.
Vēl strupāka ir Finanšu ministrija, ka “jautājums ir Satiksmes ministrijas kompetencē”. Atbilde ir melīga, jo jautājums Finanšu ministrijai bija par “airBaltic” finansēšanas ietekmi uz valsts 2021. gada budžetu, kas noteikti ir Finanšu ministrijas kompetencē. Tas vienādā mērā attiecas gan uz “airBaltic” finansēšanu, gan nefinansēšanu.
Iespējams, ka uzņēma likvidācija liktu pārsaukt iepriekšējos ieguldījumus no peļņu nesošiem aktīviem par zaudējumiem, kuru ierakstīšana valsts budžeta izdevumu sadaļā padarīs neiespējamus citus izdevumus.
Kamēr vien valsts spēs (drīkstēs) turpināt ieguldījumus, zaudējumi kļūs aizvien lielāki, bet toties nebūs jāatzīst.
Skaidrot situāciju uzņēmumā uzņēmies tā valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, ja vien skaidrojumu vietā pieņem lozungus, ka ““airBaltic” no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga” un, “kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja”. Ja pieņem, ka viņš saka patiesību, tad viņš zina to, ko nezina neviens cits. Pirmkārt, to, kad tad beigsies Covid-19 dēļ ieviestie lidošanas ierobežojumi. Otrkārt, vai Latvijai tiešām pietiks naudas, lai finansētu “airBaltic” vēl vismaz šā gada otrajā pusē apmēram tāpat, kā gada pirmajā pusē, bet pēc tam vēl vairākus gadus varbūt mazākos apjomos.
Šā gada pirmajā pusē “airBaltic” tik tiešām bija papildu izdevumi, lai atdotu jau iegūto naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem un lai atlaistu darbiniekus, taču saglabājusies lauvas tiesa izdevumu par nelietoto lidmašīnu līzingu un klāt nākuši izdevumi par nerentablajiem reisiem. Neapšaubāmi briesmīgi, ka lidmašīnas 62 dienu ilgumā nelidoja vispār, bet varbūt pilnīga dīkstāve tomēr izmaksāja lētāk, nekā pasažieru vizināšana pustukšas lidmašīnās. Ja uzņēmuma dati rāda ko citu, tad lai uzņēmums publisko skaitļus, nevis frāzes par gaišo nākotni. Tagadnē grūti iedomāties lielu pieprasījumu pēc lidojumiem, kuru pasažieriem jāriskē neziņā par to, kādi pārvietošanās un vēl citi ierobežojumi vai maksājumi viņiem starplaikā starp biļetes pirkšanu un lidošanu tiks uzlikti gan tajās vietās, uz kurieni viņi lido no Rīgas, gan pēc atgriešanās Rīgā. Visi šie apgrūtinājumi taču nepārtraukti mainās gan ārzemēs, gan Latvijā. To taču tikai ierēdņi var atļauties uz valsts rēķina pašizolēties divas nedēļas gan Latvijā, gan jebkurā citā pasaules vietā. Ir gan arī shēmas, kā pašizolācijas noteikumus apiet, taču tās nav pieejamas jebkuram. Citiem vārdiem sakot, tās nav domātas tūristu masām, kuru pārvadāšana bija “airBaltic” un visas tagadējās civilās aviācijas pastāvēšanas stūrakmens.
Arnis Kluinis
